Static Wikipedia February 2008 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu

Web Analytics
Cookie Policy Terms and Conditions IMAP - Vikipēdija

IMAP

Vikipēdijas raksts

Piecu slāņu TCP/IP modelis
5. Lietojuma slānis

DHCP • DNSFTPHTTPIMAP4IRC • MIME • POP3 • SIP • SMTP • SNMP • SSH • TELNET • BGP • RPC • RTP • RTCP • TLS/SSL • SDP • SOAP • L2TP • PPTP • …

4. Transporta slānis

TCP • UDP • DCCP • SCTP • GTP • …

3. Tīkla slānis

IP (IPv4 • IPv6) • ARP • RARP • ICMP • IGMP • RSVP • IPSec • …

2. Kanāla slānis

ATM • Ethernet • FDDI • Frame relay • GPRS • PPP • …

1. Fizikālais slānis

Ethernet physical layer • ISDN • Modemi • PLC • RS232 • SONET/SDH • G.709 • Wi-Fi • …

IMAP (angļu: Internet Message Access Protocol - "interneta ziņojumu piekļuves protokols") - interneta protokols, kas paredzēts piekļuvei elektroniskajam pastam uz servera ar klienta programmas palīdzību. "Ziņojums" (message) šeit ir sinonīms e-pasta vēstulei. Patreizejā versija, IMAP versija 4 revīzija 1 (IMAP4rev1), ir aprakstīta RFC 3501. IMAP4 un POP3 ir visizplatītākie interneta protokoli e-pasta izguvei, bet IMAP ir plašāka funkcionalitāte. Pamatā visi mūsdienu e-pasta klienti un serveri atbalsta abus protokolus.

IMAP ļauj manipulēt ar vēstuļu kastēm (mailbox) un vēstulēm tajās gan tiešsaistē uz servera, gan arī offline režīmā, klientam lejuplādējot visas vēstules, un tad klienta pusē tās apstrādājot (kā to dara POP protokols). IMAP4rev1 protokolā ietvertas šādas operācijas: vēstuļu kastu izveidošana, dzēšana, pārsaukšana, jaunu ziņojumu parbaude, vēstuļu dzēšana, karodziņu stāvokļu maiņa, meklēšanas operācijas pēc dažādiem parametriem.

IMAP nav paredzēts vēstuļu izsūtīšanai, tam jāizmanto citi protokoli, piemēram SMTP.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] IMAP4 priekšrocības, salīdzinot ar POP3

[izmainīt šo sadaļu] Tiešsaistes režīms

Izmantojot POP, klienta programma serverim pieslēdzas īslaicīgi, kamēr tik lejuplādēta jauna vēstule. IMAP ļauj saglabat seansu neierobežotu laiku, visas darbības ar vēstulēm veicot uz paša servera, nelejuplādējot vēstules saturu. Tas ir īpaši izdevīgi, ja ir zems sakaru kanāla ātrums vai trafika ierobežojumi.

[izmainīt šo sadaļu] Vienlaicīga pieslēgšanās vēstuļu kastei vairākiem klientiem

POP3 protokols piekļuvi vēstuļu kastei vienlaicīgi ļauj tikai vienam klientam. IMAP tāda ierobežojuma nav; ir mehānisms, kā viens klients var redzērt citu klientu izmaiņas vēstuļu kastē.

[izmainīt šo sadaļu] MIME daļu apstrāde

E-pasta vēstule ir MIME formātā, kuram ir kokveida struktūra, kas sastāv no dažādām daļām. IMAP4 ļauj klientam atsevišķi saņemt kādu no MIME daļas. Piemēram, tas ļauj saņemt vēstules teksta daļu bez pievienotās datnes - lietotājam pašam ir iespēja izlemt, to lejuplādēt vai ne.

[izmainīt šo sadaļu] Vēstules stāvokļa informācija

Ar vēstules karodziņu palīdzību uz servera klients var zināt vēstules stāvokli - vai tā ir lasīta, dzēsta, vai ir atbildēts uz to. POP gadījumā to varēja nodrošināt tikai klienta programma.

[izmainīt šo sadaļu] Vairākas vēstuļu kastes

IMAP4 klienti var izveidot, pārsaukt, dzēst vairākas vēstuļu kastes (kas lietotājam ir kā mapes) tieši uz servera, kā arī pārvietot vēstules starp kastēm. IMAP arī nodrošina piekļuvi koplietošanas un publiskajām vēstuļu kastēm.

[izmainīt šo sadaļu] Meklēšana uz servera

IMAP ļauj klientiem veikt meklēšanas operacijas pēc dažādiem kritērijiem uz servera, nelejuplādējot katru vēstuli.

[izmainīt šo sadaļu] Iebūvēts paplašināšanas mehānisms

Pēc pieredzes ar citiem interneta protokoliem, IMAP4 protokolā ir mehānisms, kas ļauj to paplašināt.

[izmainīt šo sadaļu] IMAP4 trūkumi, salīdzinot ar POP3

Salīdzinot POP3, IMAP4 ir ļoti sarežģīts protokols. Neskatoties uz to, IMAP kļūst arvien populārāks.

Meklēšanas operāciju laikā var tikt tērēti lieli servera resursi, apstrādājot lielas vēstuļu kastes.

Lai nosūtītu vēstuli, pasta klients šo vēstuli sūta divreiz, vienu uz SMPT nogādāšanai adresātam, bet kopiju uz IMAP serveri, lai saglabātu nosūtīto vēstuļu kastē. POP sūta vienteiz, kopija tiek saglabāta tikai pie klienta.

[izmainīt šo sadaļu] Protokola apraksts

IMAP serveris izmanto TCP 143. portu vai 993. (SSL).

[izmainīt šo sadaļu] Vēstuļu atribūti

Katrai vēstulei tiek piešķirts 32 bitu unikāls identifikators - UID (Unique Identifier), kas nedrīkst mainīties seansa laikā, kā arī starp seansiem. Katrs jaunais UID ir lielāks par jebkuru iepriekšējo. Savukārt vēstuļu secības numurs (Message Sequence Number) ir vēstules kārtas numurs vēstuļu kastē, kas var mainīties seansa laikā, ja tiek dzēstas vēstules.

Vēstules statusa apskatei paredzēti karodziņi (flag). Tie sākas ar simbolu "\". Daži no karodziņiem:

\Seen - vēstule ir lasīta
\Answered - uz vēstuli ir nosūtīta atbilde
\Flagged - vēstule ir īpaši atzīmēta
\Deleted - vēstule ir atzīmēta kā dzēsta (reālā dzēšana notiks pēc attiecīgu komandu palaišanas)
\Draft - vēstules veidošana nav pabeigta
\Recent - vēstule ir "nesen" saņemta

[izmainīt šo sadaļu] Pielietojums

Populārākie IMAP serveri:

  • Binc IMAP - izmanto Maildir formātu
  • Citadel
  • Courier Mail Server - izmanto Maildir formātu
  • Cyrus IMAP server - "melnās kastes" serveris, kas nodrošina piekļuvi ar POP3 un IMAP
  • Dovecot - slepenais IMAP serveris
  • FirstClass Server - FirstClass Server
  • IBM Lotus Domino Server
  • Kerio MailServer
  • Mac OS X Server (izmanto Cyrus)
  • MailEnable
  • Merak Mail Server
  • MDaemon
  • Microsoft Exchange Server
  • Open-Xchange
  • UW IMAP - atbalsta dažādus formātus (mbox, mbx, MMDF, tenex, mtx, MH, mx un Usenet)
  • Zimbra

Populārākie IMAP klienti:

  • komandrindas lietotāja saskarnes klienti:
    • UW PINE - viens no pirmajiem IMAP klientiem
    • Mutt - e-pasta kients daudzās Linux distribūcijās
  • grafiskās lietotāja saskarnes klienti:
    • Apple Mail
    • The Bat!
    • Novell Evolution
    • Forte Agent
    • KMail
    • Eudora (e-pasta kients)
    • Microsoft Outlook Express
    • Microsoft Outlook
    • Mozilla Thunderbird
    • Mulberry
    • Pegasus Mail
    • Opera Mail
    • SeaMonkey Mail
  • izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammu:
    • Squirrelmail
    • RoundCube
    • IMP

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Static Wikipedia 2008 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2006 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu