Monēta
Vikipēdijas raksts
Monēta ir naudas vienība, kas parasti izgatavota no metāla un ir diska formā. Visās mūsdienu naudas sistēmās ir monētas un papīra naudaszīmes. Monētas parasti ir mazvērtīgākas nekā papīrnauda. Latvijas Bankas kaltās monētas ir lati un santīmi.
Monētas vērtība var būt divējāda - tai var piemist vēsturiska vērtība vai tirgus vērtība. Tirgus vērtība savukārt var būt atkarīga no diviem apstākļiem - tā var būt valdības noteikta vai arī atbilst monētas metāla vērtībai. Pašlaik gandrīz visu monētu vērtību nosaka valsts, nevis to ražošanā izmantotais metāls, jo izmantotie metāli ir mazvērtīgi (varš, niķelis).
Uz daudzu monētu malām atrodošās rieviņas sākotnēji tika ieviestas, lai izvairītos no monētu "noskūšanas" - vērtīgā metāla nogriešanas no monētu malām. Rieviņas liecināja, ka monēta ir vesela. Dažkārt monētas "noskūšanas" rezultātā zaudēja pat pusi sava svara.
Monētas bieži mēdz izmantot kā vienkāršotu metamo kauliņu. Monētas aversu monētas mešanā mēdz dēvēt par "ciparu", savukārt reversu - par "ērgli" vai "ģerboni". Atsevišķām monētām, piemēram, Beļģijas eiro monētām, viena puse ir smagāka par otru, tādēļ biežāk tiek uzmesta viena no monētas pusēm.
Mēdz kalt arī jubilejas un piemiņas monētas, ko var izmantot tirdzniecības darījumiem, bet kas parasti tiek iegādātas dāvanām vai krāšanai. Šo monētu mazumtirdzniecības cena parasti vairākkārt pārsniedz to nominālvērtību. Latvijas Banka šādas monētas izgatavo regulāri. Starptautiskās monētu programmas "Millennium" ietvaros Latvijas Banka 1999. gada 1. decembrī laida apgrozībā 1 lata jubilejas monētu pogas izskatā.
2004. gadā Latvijas Banka izlaida unikālu bimetāla monētu ar nosaukumu "Laika monēta". Tās kalšanā izmantots sudrabs un niobijs - metāls, kura atklāšanā nozīmīga loma bijusi Heinriham Rozem, kurš savu ķīmiķa karjeru sācis kādā Jelgavas aptiekā.
|
|
Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to |
