Ukrainas Centrālā Rada
Vikipēdijas raksts
Centrālā rada (ukrainiski - Центральна Рада) - pirmais mūsdienu neatkarīgās Ukrainas valsts pārvaldes orgāns (1917.gada 17. marts - 1918.gada 29. aprīlis). Nodibinājās Kijevā pēc Februāra revolūcijas Krievijā. Līdz boļševiku revolūcijai atbalstīja Ukrainas autonomiju Krievijas sastāvā. Pēc Oktobra revolūcijas pasludināja Ukrainas Tautas Republikas nodibināšanu. Atkāpjoties no Sarkanās gvardes daļām, evakuējās uz Žitomiru. Kad Brestas miera noslēgšanas laikā vācu karaspēks okupēja Ukrainu, hetmanis Skoropadskis padzina Centrālo Radu un nodibināja savu režīmu. Ievērojamākie Centrālās Radas darbinieki - Mihails Gruševskis, Volodimirs Viņičenko, Simons Petļura.
[izmainīt šo sadaļu] Hronoloģija
- 1917.gada 12. marts - Krievijas cars Nikolajs II atsakās no troņa.
- 1917.gada 17. marts - Kijevā sapulcējas Ukrainas partiju, sabiedrisko organizāciju, biedrību pārstāvji un nodibina Centrālo Radu. Par priekšsēdētāju ievēl Mihailu Gruševski.
- 1917.gada 31. marts - tiek nodibināta pirmā ukraiņu ģimnāzija.
- 1917.marts - Pagaidu valdība nosūta savus varas pārstāvjus - komisārus uz Ukrainu. Ukrainā divvaldība.
- 1917.gada 17.-21. aprīlis - Visukrainas Nacionālais kongress ar 900 delegātiem pārvēl Centrālo Radu 150 cilvēku sastāvā par priekšsēdētāju atkal ievēlot Gruševski. Kongress aicina piešķirt Ukrainai autonomiju Krievijas sastāvā.
- 1917.gada maija vidus - Centrālās Radas delegācija dodas uz Krievijas galvaspilsētu Pēterburgu, lai ar Pagaidu valdību apspriestu Ukrainas autonomiju. Pagaidu valdība to piešķirt atsakās.
- 1917.gada 18.-25. maijs - Visukrainas Karavīru kongress ievēl Simonu Petļuru par kara lietu vadītāju jaunajā Ukrainas valdībā.
- 1917.gada 23. jūnijs - Otrajā Karavīru kongresā Centrālā Rada vienpusēji pasludina Ukrainas autonomiju.
- 1917.gada 28. jūnijs - nodibina Centrālās Radas Ģenerālsekretariātu - Ukrainas valdību.
- 1917.gada 7. novembris - vispārējas anarhijas apstākļos Pēterburgā Ļeņina vadītie boļševiki gāž Pagaidu valdību. Centrālā Rada nosoda apvērsumu.
- 1917.gada 20. novembris - Centrālā Rada pasludina Ukrainas Tautas Republikas nodibināšanos.
- 1917.gada 10.-12. oktobris - Ukrainas Satversmes sapulces vēlēšanas. Boļševiki iegūst tikai 10% balsu, tāpēc pārvācas uz Harkivu un pasludina Ukrainas Padomju valdības nodibināšanu.
- 1917.gada 12. decembris - Kijevā tiek atbruņotas boļševistiski noskaņotas karaspēka daļas.
- 1917.gada 17. decembris - Ukrainas Padomju valdība Centrālajai Radai uzstāda ultimātu par Sarkanās armijas ievešanu Ukrainā. Rada atsaka. Boļševiku daļas Antonova-Ovsejenko vadībā iebrūk Ukrainā.
- 1918.gada janvāris - krievu strādnieku sacelšanās Kijevā. Ukraiņu brīvprātīgo vienības līdz 4. februārim apspiež sacelšanos.
- 1918.gada 22. janvāris - Ukraina pasludina neatkarību. Centrālā Rada pārvācas uz Žitomiru.
- 1918.gada 29. janvāris - Kijevas pievārtē kaujā pret boļševikiem krīt 300 ukraiņu ģimnāzistu.
- 1918.gada 9. februāris - Ukrainas Tautas Republika Brestā paraksta miera līgumu ar Vāciju.
- 1918.gada februāra vidus - kopīgs vācu un ukraiņu karaspēka uzbrukums boļševikiem.
- 1918.gada aprīļa sākums - Ukraina atbrīvota no boļševikiem.
- 1918.gada 29. aprīlis - Centrālā Rada pieņem Ukrainas konstitūciju un ievēl Mihailu Gruševski par Ukrainas prezidentu. Tajā pašā dienā hetmanis Skoropadskis ar vācu armijas atbalstu sagrābj varu.
