Baravika
Vikipēdijas raksts
Atrodama: no jūnija vidus līdz oktobra vidum trijās-četrās kārtās: reti un atsevišķi jūnija beigās, ražas kārta jūlija vidū, masveidā otrajā augusta pusē un pirmajā septembra pusē, lapkoku, skujkoku un jauktajos mežos (dažas sugas formas), ne mitrās vietās. Mikorizu veido ar ap 50 koku sugām, visbiežāk ar egli, priedi, bērzu, ozolu. Vasarā var atrast jaunajos mežos un stādījumos, silmalās. Rudenī dziļāk mežā, pie veciem kokiem, pie takām un pamestajiem ceļiem. Aug bieži grupās vai saimēs (dažāda vecuma grupa) un atsevišķi. Labvēlīgu laika apstākļu gadījumā mazāk neka diennakts laikā izaug līdz pieciem cm, divu dienu laikā veidojas diezgan lielas, stingras sēnes ar gaiši dzeltenu sporu krāsu, kuras kļūst zaļas pēc trijām-četrām dienām. Zīmīgi pavadoņi: egļu mežs, vilkakūla, virši, mellenāji, ziemciete, žagatiņa, skudru pūznis, smirdīgās bērzlapes, mušmires, gailenes.
Baravikas formas: Izšķir no 4 līdz 19 baraviku formām, kuras ir atkarīgas no augšanas vietas: egļu, priežu, bērzu, ozolu un citas. Atšķirības, pārsvarā, attiecās uz cepurītes krāsu, kātiņa formu un tās tīklveida zīmējumu. Dažreiz formas grūti atšķirt vienu no otras.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Egļu baravika (Boletus edulis f. edulis)
Aug egļu un jauktajos egļu mežos. Cepurītes krāsa – kastaņu-brūna, brūna, nevienmērīgi, ar baltiem izplūdušiem plankumiem. Kātiņš sākumā resns, bumbuļveidīgs, vēlāk – vāleseidīgs un izstiepts, apakšdaļa ar paresninājumu. Tīklveida zīmējums ir redzams kātiņa augšdaļā.
[izmainīt šo sadaļu] Bērzu baravika (Boletus edulis f. beticola)
Aug bērzu un jauktajos bērzu mežos. Cepurītes krāsa – gaiši brūna, pelēcīgi brūna, pie malas gaišāka, stobriņi ir īsi. Kātiņš ir resns, bumbuļveidīgs, ar paresninājumu apakšdaļā ar tīklveida zīmējumu augšdaļā.
[izmainīt šo sadaļu] Priežu baravika (Boletus edulis f. pinicola)
Aug smilšainos priežu mežos un jauktajos priežu mežos. Cepurītes krāsa tumši sarkanbrūna, ar zilpelēku nokrāsu un gaišu malu (vistumšākā cepurīte). Kātiņš ir īss, resns, ar paresninājumu apakšdaļā, pelēcīgi brūna vai rudi brūna ar redzamu tīklveida zīmējumu visa kātiņa garumā.
[izmainīt šo sadaļu] Ozolu baravika (Boletus edulis f. quercicola)
Šī forma ir vairāk siltummīloša. Masveidā var sastapt vasarā platlapu, ozolu mežos. Cepurītes krāsa ir pelēcīgi brūna ar bālganiem plankumiem, kātiņš ir diezgan garš, ar paresninājumu apakšdaļā, vienādā krāsa ar cepurīti, viegls tīklveida zīmējums visa kātiņa garumā. Ozolu mežos aug arī bronzas forma ar sīki grumbainu bronzas-brūno cepurīti kurai ir tumšāka virsotne, ar pelēcīgi iedzelteno kātiņu un vāji redzamu tīklveida zīmējumu gandrīz visa neresna kātiņā garumā.
Dziednieciskās īpašības: Baravikā ir atrasts alkaloīds hercedins, kuru pielieto stenokardijas ārstēšanai. Ar baraviku ūdens ekstraktiem ārstē čūlas, apsaldējumus. Kaltētas baravikas ir droša vēža profilakse, tās var ēst kā sausiņus vai sadrupināt uz tikko sagatavotu ēdienu, baudot smalko sēņu smaržu un garšu (saglabājas visaugstākās veselīgās un garša īpašības, atšķirībā no citiem pagatavošanas veidiem).
