Hidrolīze
Vikipēdijas raksts
Hidrolīze ir saliktu vielu pilnīga vai daļēja reakcija ar ūdeni. Ja reakcijā notiek tikai ūdens pievienošana (reakcijas produkts ir viens), procesu sauc par hidratāciju.
[izmainīt šo sadaļu] Neorganiskajā ķīmijā
Sāļi, kas sastāv no vājas skābes un bāzes atlikuma, ūdens iedarbībā neatgriezeniski hidrolizējas par sākotnējiem hidroksīdiem. Piem. alumīnija hlorīds (AlCl3) reaģē ar ūdeni veidojot alumīnija oksihlorīdu (AlOCl) un sālsskābi, tas ir, ietvaicējot alumīnija hlorīda šķīdumu, nav iespējams iegūt sausu alumīnija hlorīdu, jo sālsskābe iztvaikos. Daži metālu savienojumi hidrolizējas pilnībā, un reakcijā ar ūdeni, veidojas stabils hidroksīds. (TiCl4)
[izmainīt šo sadaļu] Organiskajā ķīmijā
Analogu organisko vielu (esteru) hidrolīze notiek analoģiski (veidojas spirts un skābe). Esteri gan parasti ir stabili un reakcija notiek lēnām, tapēc, to paātrina ar skābi vai sārmu (pārziepošana). Šajā gadījumā skābe vai sārms reaģē ar attiecīgo sāli, veidojot savu sāli un otru hidroksīdu. Līdzīgā veidā var sagraut amīdus, veidojot skābi un amīnu.
Skābju iedarbībā var tikt sašķeltas poliesteru un poliamīdu saites, pievienojot ūdeni un veidojot attiecīgos monomērus. (polisaharīdu ogļhidrātu un olbaltumvielu hidrolīze, veidojot attiecīgi monosaharīdus un aminoskābes).
