Koraļļpolipi

Vikipēdijas raksts

Sarkanā jeb dižā koraļļa (Corallium rubrum) kolonija.

Koraļļpolipi (Anthozoa jeb Actinozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa klase.

[izmainīt šo sadaļu] Raksturojums

Šajā klasē ietilpst polipi-vieninieki vai arī koloniālie polipi, kuriem ir ektodermāla rīkle, kamerās sadalīts iekšējais dobums un entodermāli dzimumprodukti. Koraļļpolipiem mutes atvere pārsvarā ir nevis apaļa, bet ovāla vai spraugveidīga. Sakarā ar to arī rīkles kanāls ir saplacināts no sāniem. Pa rīkles šaurajām malām stiepjas divas skropstainas rievas, tā sauktās sifonoglifas; pa tām plūst ūdens straume uz polipa iekšējo dobumu. Dobums sadalīts ar starpsienām, kas atiet no iekšējās ķermeņa sienas virsmas un izklātas ar entodermu. Starpsienu iekšienē atrodas mezoglejas starpslānis, kā arī muskuļu valnīši. Polipa augšējā daļā starpsienas saaug ar rīkles kanālu, bet apakšējā daļā — brīvi sniedzas dobumā. To brīvajā malā ir izlocīti pabiezinājumi ar dziedzeršūnām — tie ir tā sauktie mezenteriālie pavedieni. Lielākajai formu daļai ir kaļķa skelets, kas var būt gan ārējs gan arī atrasties mezoglejā. Koraļļpolipi bez izņēmuma ir jūru iemītnieki, visvairāk tie sastopami tropu un siltajās jūrās. Daudzi no tiem stipri attīstītā skeleta dēļ ir zemes virsmas reljefa veidotāji, jo rada koraļļu rifus un atolus.

[izmainīt šo sadaļu] Sistemātika

Šajā klasē apvieno diezgan dažādus pārstāvjus, un tajā ir divas apakšklases: astoņstarainie - Octocorallia un sešstarainie koraļļi - Hexacorallia. Ir zināmas ap 6000 koraļļpolipu sugu.