Krustziežu dzimta
Vikipēdijas raksts
Kāpostu jeb krustziežu dzimta Brossicaceae/Cruciferae
3000 sugu, 350 ģintis. Lakstaugi vai puskrūmi. Ziedi sakārtoti ķekaros, aktinomorfi, retāk zigomorfi, parasti divdzimumu ar divkāršu apziedni. Putekšņlapas – 6 (2 īsākas, 4 garākas) Ginocejs – veidojies no 2 augļlapām. Auglis – pākstenis vai pākstenītis (atkarībā no garuma un platuma attiecības). Ietilpst kultūraugi – kāposti, kas apvienoti vienā kompleksā Brassica oleracea, izšķir galviņkāpostus (B. capitata), ziedu kāpostus (B. botrytes), rožu vai briseles kāposrus (B. gemenisifera). Pieder arī kolrābji, rāceņi, rapsis, kāļi, melnā sinepe ((Brassica nigra) – ārstniecības augs, garšviela), redīsi, rutki. Nezāles – pērkones. Parastais plikstiņš, mastiolas.