Pankroks

Vikipēdijas raksts

Pankroks ir mūzikas žanrs, kas radās 1970-tajos gados ASV, Austrālijā un Lielbritānijā. Tas ir rokmūzikas paveids, kam atšķirībā no klasiskā roka parasti ir raksturīgi cita veida dziesmu teksti, mazāka ārišķība, kā arī dažādi elementi no panku dzīves. Daudzas pankroka dziesmas ir tikai divas vai divarpus minūtes garas un tajās izmantoti trīs vai četri dažādi akordi, savukārt citu dziesmu garums var būt tikai dažas sekundes.

[izmainīt šo sadaļu] Apakšžanri

• Anarcho-punk
• Christian punk
• Crust punk
• Garage punk
• Hardcore punk
• Horror punk
• Nazi Punk

[izmainīt šo sadaļu] Kc variants xD

Anglu vards Punk nozime - drankis, nevertigs. 70.g. beigas panki jutas un uzvedas ka sabiedribas atkritumi, un ta vinus ari uztvera normalie pilsoni. To sekmeja panku provecejosa ariene - Frizuras ar sekstem, savdabigs abgerbs , zimejumi un tetuvejumi uz kermena. Pankroka merkis bija soket. Ta bija provesejosa un samera primitiva, bet dziesmu teksti - izaicinosi un agresivi. Si virziena parstavji apzinati atteicas no 70.g. sakuma pieradinatas rokmuzikas. Pankrokam raxturigi spalgi gitaru tembri, nemitigi sitaminstrumentu un basu spelets kapjoss astondalnosu ritms, mezonigas un vulgaras solistu balsis un melodijas. Pirma grupa, kura parasti tiek piemineta saistiba ar pankroku ir Sex Pistols (xD). Musdienas vel joprojam sis grupas darbiba un vinu ieraxtitie skandarbi tiek verteti visai neviennozimigi.

                                               Raxtija atkal KC
                                                Mart, reka xD
                                            Mani fascineja Kasels xD

[izmainīt šo sadaļu] Lozeris kas raxtija sito prikol apaksa xD

==Pankroks – progroka skrūvgriezis vai izkapts? Vai varbūt viegla nauda?==

Pankroks (jēdziena vēsturiskajā un idejiskajā būtībā) radās kā protests un kritika progresīvajam rokam (turpmāk progroks). Aplūkojot problēmu, lai arī izprotot protesta nozīmi, liekas diezgan absurdi, ka pankroks spēja būt liels trieciens progrokam galvenokārt tieši pankroka kā kritikas dēļ. Mākslas kritika, precīzāk rokmūzikas kritika kā jēdziens ieņem diezgan komplicētu raksturu – tai jāaptver plaša vērtēšanas sistēma ar vairākiem kritērijiem, lai varētu spriest kaut vai par daļēju objektivitāti. Kā galvenos pamatkritērijus varētu minēt skaņdarba tehnisko sarežģītības pakāpi, melodiskumu, oriģinalitāti, nozīmi vēsturē (jeb, cik daudz un cik labi censoņi sāka spēlēt tikai tāpēc, ka pirms tam spēlēja kāds pirmais), vēstījumu.

Ieskatoties rokmūzikas vēsturē, mēs redzam 70’ gadus kā progroka un ārtroka ziedu laikus. Jau desmitgades otrajā pusē varēja nojaust, ka arī šeit, iespējams, darbosies kultūras attīstības shēma: tendences un atklājums, progresija, kulminācija un atslābums. Pēc tam jauns atklājums, konkurence vai iznīcība. Citiem vārdiem, pankroks progroku satricināja tā vājākajā vietā: bieži vien progroks riskēja kļūt dramatiski banāls un pārspīlēts, ja tika aizmirsta kāda lieta: labai mūzikai ne vienmēr jābūt arī „grūti pieejamai” un sarežģītai. Tieši tad nāca pankroks, kurš izcēlās ne jau ar skaistām melodijām, bet gan ar paviršu dziesmu rakstīšanu un izcilu, reizē arī izaicinošu nekaunību.

Tuvāk aplūkojot pankroku tā rašanās laika kontekstā, pankroks atgādina pārdomātu mūzikas industrijas soli: nekaunība un šokējošais pankroka imidžs izraisīja cilvēku interesi, līdz bieži vien pamazām šī interese pārtapa par vēl vienu pankrokeri Galvenais nopelns, protams, bija tieši izaicinošajiem dziesmu tekstiem, kuri stājās ne tikai pret progroku, bet arī citām vispārpieņemtām lietām un normām. Kā galveno pankroka ienaidnieku varētu nosaukt aklu snobismu. Šādā ziņā pankroks liek aizdomāties par vērtībām un prioritātēm pašam skaņdarbam, vai gluži pretēji – par prioritāšu gāšanu. Vienkāršas, bet personiskas un melodiskas dziesmas progroks nereti nomainīja pret sarežģītām, taču „aukstām” kompozīcijām. Tas sevišķi tika attiecināts uz progroka gigantiem, kuri arvien straujāk ieguva ne tikai apjomīgākus koncertus, bet arī popularitāti un kritikas atbalstu. Kā labu pankrokera imidžu var minēt Sex Pistols vokālistu Džoniju Rotenu, kurš savu nostāju pauda vienkārši un tieši, valkādams T-kreklu „I hate Pink Floyd”!

Vēl par labu pankrokam kā pārdomātan popmūzikas industrijas solim liecina fakts, ka pati pankroka dziesmas struktūra atbilst rokmūzikas pamatnosacījumiem. Pankroks tādā veidā nepretendēja būt paša roka ienaidnieks, kas, pragmatiski skatoties, arī nebūtu bijis izdevīgi industrijai, kuras pamatprodukts ir roks.