Seneka

Vikipēdijas raksts

Romiešu literatūra

Seneka
Agrīnā romiešu literatūra
Lūcijs Akcijs - Līvijs Andronīks - Kvints Ennijs - Katons Vecākais - Gajs Lucīlijs - Gnejs Nēvijs - Pakūvijs - Plauts - Terencijs
Klasiskā literatūra: zelta laikmets
Dzeja:
Horācijs - Katulls - Lukrēcijs - Ovīdijs - Propercijs - Sulpīcija - Tibulls - Vergīlijs
Klasiskā literatūra: sudraba laikmets
Dzeja:
Gajs Valērijs Flaks - Juvenāls - Kalpurnijs - Lukāns - Marks Manīlijs - Marciāls - Nemesiāns - Persijs - Sīlijs Itāliks - Stacijs
Proza:
Apulejs - Petronijs
Dramaturģija:
Seneka
Fabula:
Fēdrs
Vēlīnā romiešu literatūra
Ausonijs - Klaudiāns
Skat. arī
Romiešu rakstnieki - Romiešu filozofi - Romiešu vēsturnieki

Seneka (arī Seneka Jaunākais, pilnā vārdā Lūcijs Annejs Seneka, Lucius Annaeus Seneca, * ap 4.g. p.m.ē., † 65.g. m.ē.) bija nozīmīgs romiešu filozofs, dramaturgs un valstsvīrs.

[izmainīt šo sadaļu] Dzīve

Seneka dzimis Kordovā (mūsdienu Spānijas teritorijā), viņa tēvs Marks (vai Lūcijs) Annejs Seneka bija turīgs orators. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Seneka bijis slimīgs bērns, kurš ticis izglītots retorikā Romā. Tur viņš iepazinies ar stoiķu filozofiju. Slimības dēļ Seneka ārstēšanās nolūkos kādu laiku dzīvojis Ēģiptē. Pēc atgriešanās Seneka uzsācis veiksmīgu advokāta karjeru, taču, nonācis konfliktā ar imperatoru Kaligulu, ap 37.g. gandrīz ticis nogalināts. Kaligula Seneku pasaudzējis tikai tāpēc, ka domājis, ka tas tāpat ilgi nedzīvos savas sliktās veselības dēļ. 41. gadā Mesalīna, imperatora Klaudija sieva, panāca laulības pārkāpšanā apsūdzētā Senekas izraidīšanu uz Korsiku.

49.g. Klaudija jaunā sieva Agripīna uzaicināja Seneku atgriezties Romā, lai audzinātu tās dēlu Lūciju Domītiju, kurš 54.g. kļuva par imperatoru Nēronu.

Pirmos piecus valdīšanas gadus Nērons pakļāvās Senekas un Seksta Afranija Burra vadībai, taču tad Seneka un Burrs zaudēja savu ietekmi, un Nērons kļuva par tirānisku valdnieku.

65.g. Seneka tika apvainots kā dalībnieks sazvērestībā ar mērķi nogalināt Nēronu. Nērons bez tiesas sprieduma pavēlēja Senekam izdarīt pašnāvību. Seneka šai pavēlei pakļāvās.

[izmainīt šo sadaļu] Darbi

Seneka rakstījis filozofiskus darbus (esejas, vēstules, īpaši jāmin "Vēstules Lucīlijam par ētiku"), traģēdijas, viņam pieder arī viens satīrisks darbs un viens meteoroloģiska rakstura darbs. Seneka uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem stoicisma filozofijas pārstāvjiem.

Senekas traģēdijas lielā mērā balstītas sengrieķu dramaturģijas tradīcijās, īpaši liela ir Eiripīda ietekme. Nozīmīga ir arī romiešu autoru - Vergīlija un Ovīdija - ietekme.

Senekas traģēdijas lielā mērā ietekmēja renesanses laikmeta Eiropas dramaturģiju (Elizabetes laikmeta teātri Lielbritānijā, franču klasicisma dramaturģiju u.c.).