Timišoara
Vikipēdijas raksts
|
|||
Iedzīvotāji (2006) | 316 129 | ||
Rakstos | 1019.g | ||
Citi nosaukumi | Temesvár (ungāru) | ||
Žudecs(Judeţ) | Timišas žudecs | ||
Mājaslapa | http://www.primariatm.ro/ |
Timišoara (rumāņu - Timişoara) - pilsēta Rumānijas galējos rietumos Banatas apgabalā pie Begas upes. Rumānijas ceturtā lielākā pilsēta. Timišas žudeca centrs. Daudznacionāla pilsēta ar ungāru, vācu un serbu minoritātēm.
Pazīstama kā pirmā pilsēta Eiropā, kurā 1884. gadā tika ieviests elektriskais ielu apgaismojums.
Mūsdienās viena no ekonomiski plaukstošākajām Rumānijas pilsētām.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Pirmoreiz rakstos Timišoaru 1019. gadā pieminējis Bizantijas imperators Vasīlijs II (ne visi vēsturnieki piekrīt šim uzskatam). 1154. gada rakstos Sicīliešu arābu ceļotājs Muhameds al-Idrisi pieminējis pilsētu.
1474. gadā Timišoara pirmoreiz pieminēta kā pilsēta. 1552. gadā pilsētu ieņēma osmaņi. 1716. gadā to iekaroja Habsburgu karavadonis Savojas Eižens. 1849. gadā Timišoara kļuva par Habsburgu provices Serbijas un Timišas Banāta vojevodistes (Woiwodschaft Serbien und Temescher Banat) galvaspilsētu, bet 1860. gadā, nodibinoties Austroungārijai, to iekļāva impērijas Ungārijas daļā.
1910. gadā lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju bija vācieši (43,6 %, ungāri - 39,2%), rumāņu bija 10,4 %. Pēc 1.pasaules kara Timišoara nokļuva Rumānijas sastāvā.
Sociālistiskās Rumānijas laikā pilsētas iedzīvotāju skaits strauji pieauga un mūsdienās iedzīvotāju absolūtais vairākums ir rumāņi.
1989. gada 16. decenbrī Timišoarā izcēlās masu nemieri, kuri noveda pie 1989. gada Rumānijas revolūcijas un Nikalae Čaušesku režīma gāšanas.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Timišoarā dzimuši:
- Jolanda Balaša (Iolanda Balaş) (1936-) - augstlēcēja
- Karls Kerēņi (Karl Kerényi) (1897-1973) - grieķu mitoloģijas pētnieks
- Nikolauss Lēnavs (Nikolaus Lenau) (1802-1850) - dzejnieks
- Džonijs Veismillers (Johnny Weissmuller) (1904-1984) - peldētājs un aktieris