Ādams Smits
Vikipēdijas raksts
Ādams Smits, ang. Adam Smith (* 1723. gada 5. jūnijā; † 1790. g. 17. jūlijā Edinburgā) — skotu 18. gs. ekonomists, ekonomiskā liberālisma pamatlicējs.
Dzimis ne visai bagāta muitas ierēdņa ģimenē. Tēvs nomira dažus mēnešus pirms dēla dzimšanas, tāpēc viņu uzaudzināja māte, kas veltīja viņam visu savu dzīvi. 14 gadu vecumā iestājās Glāzgovas universitātē un kaut arī daudz slimo, beidz to 1740. gadā kā viens no labākajiem un iegūst stipendiju mācību turpināšanai Oksfordā. Viņa neparastās spējas padara Smitu par vienu no tā laika izglītotākajiem cilvēkiem.
1751. gadā viņu uzaicina darbā – Glāzgovas universitāte par loģikas un filozofijas profesoru. 1759. gadā viņš uzraksta darbu “Morālo pītu teorija” (The Theory of Moral Sentiments). 1764. gadā viņš dodas ceļojumā uz Franciju un iepazīstas ar Voltēnu Kenē, Helvēciju un citiem un tas ietekmē viņu uzskatus un tiek uzrakstīts 1776. gadā darbs “Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem” (Inquiry into the Nature and Causes of the Wealth of Nations). Tajā parādās slavenākais Smita izteiciens: [tirgus] neredzamā roka (invisible hand).
1778. gadā viņš kļūst par muitas komisāru Edinburgā.
1787. gadā – Glāzgovas universitātes rektors.
