Šaujampulveris

Vikipēdijas raksts

Šaujampulveris ir strauji degoša viela, kurai sadegot izdalās gāzes, kuras darbojas kā virzošais spēks šaujamieročos. Šaujampulveris ir zemi eksplozīvs. Tam degot rodas drīzāk sadegšanas zemskaņas ātruma vilnis, nekā virskaņas sprādziena vilnis, kurš ir raksturīgs augsti eksplozīvām vielām. Rezultātā spiediens šaujamieroča stobrā ir pietiekoš, lai dzītu uz priekšu lodi, bet nepietikošs, lai iznīcinātu stobru. Tajā pašā laikā, šī īpašība padara šaujampulveri mazāk piemērotu klinšu vai nocietinājumu sagraušanai, kam ir vairāk piemērtotas brizantās sprāgstvielas.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture un izcelsme

Šaujampulveri uzskata par vienu no ķīniešu "Četriem Diženajiem Izgudrojumiem". Ķīnas valdība aizliedza eksportēt šaujampulveri uz ārzemēm, un šaujampulvera ražošanas tehnoloģija nekad nebija parādīta ārzemju valstīm. Choe Mu-seon, Goryeo dinastijas Korejas zinātnieks, pirmais ārpus Ķīnas izgudroja un uzlaboja šaujampulveri, lai atvairītu Japāņu pirātu uzbrukumus, ar ķīnas amatnieka Lee Yuan palīdzību.
Šaujampulveris ir pasaules vēsturē pirmā eksplozīvā ķimikālija.

[izmainīt šo sadaļu] Sastāvs

Melnais šaujampulveris ir salpetra, sēra un kokogles maisījums masas daļu attiecībās 15:3:2. Proporcijas var tikt mainītas, lai pielāgotu šaujampulveri kādiem konkrētākiem mērķiem. Atšķirībā no bezdūmu reaktīvajiem maisījumiem, tas uzvedas vairāk kā sprāgstviela, tā kā tā degšanas ātrumu neietekmē spiediens, tomēr tā ir ļoti vāja sprāgstviela. Tā kā šī viela satur ogli, tā ir melnā krāsā. Degot šīm maisījumam veidojas daudz dūmu (cieto daļiņu), tapēc to sauc arī par dūmu pulveri.

Bezdūmu šaujampulveris sastāv no plastificētas nitrocelulozes vai nitrocelulozes un nitroglicerīna maisījuma. Dinitro un trinitro celuloze šķīst acetonā un dietilēterī. Nitrocelulozi izšķīdina nelielā daudzumā šķīdinātāja, un no iegūtās plastiskās masas izveido vajadzīgo izmēru pārslas.