Žešova
Vikipēdijas raksts
Žešova (Rzeszów) - pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistes centrs Vislokas krastos. Dzelzceļa mezgls un rūpniecības centrs.
|
|||
| Žešovas satelītattēls | |||
| Iedzīvotāji (2005) | 164 000 | ||
| Pilsēta | no 1354.g | ||
| Vojevodiste | Piekarpatu | ||
| Mājaslapa | www.erzeszow.pl/en/ | ||
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Polijas karalis Kazimirs Lielais 1354.gadā piešķīra Žešovu augstmanim un diplomātam Janam Pakoslavicam (Jan Pakosławic), kurš tādēļ mainīja savu uzvārdu uz Žešovskis (Rzeszowski), un valdīja pār pilsētiņu līdz 1583.gadam. Lielākā daļa iedzīvotāju nodarbojās ar tirdzniecību, gan pa sauszemi (Kijevas - Krakovas ceļš), gan pa upi līdz pat Gdaņskai. 16.gs pilsētiņa vairākkārt cieta ugunsgrēkos, karos, valahu un tatāru uzbrukumos. Periodu starp 1575.gadu un 1640.gadu uzskata par Žešovas uzplaukuma periodu. 1638.gadā pilsēta kļuva par augstmaņu Ļubomirsku īpašumu. 16.gs beigās pilsēta sāka nīkuļot, jo, lai arī tā nesa lielus ienākumus no graudu tirdzniecības, Ļubomirski visādi centās ierobežot Žešovas patstāvību. 1769.gada 13.augustā netālu no pilsētas notika liela kauja starp konfederātiem un Krievijas armiju.
1769.gadā Žešova tika iekļauta Austrijas impērijā un palika tās sastāvā 146 gadus. Tā kā pilsēta atradās dziļā perifērijā, netālu no Krievijas impērijas robežām, pilsētas attīstība vēl vairāk palēninājās. 1844.gadā Žešova atpirka no Ļubomirskiem tiesības uz pilsētu un kļuva par pašvaldību.
1918.gadā Žešova iekļāvās jaunizveidotajā Polijas valstī. 30to gadu beigās pilsēta atkal uzplauka, jo bija izvēlēta par militārās rūpniecības centru. Piemēram, Žešovā tika izveidota pirmā lidmašīnu rūpnīca Polijā. Šeit tika izvietots liels militārais garnizons. Otrā pasaules kara laikā pilsēta tika daļēji sagrauta, bet ebreju iedzīvotāji, kas starpkaru periodā bija puse no pilsētas iedzīvotājiem, tika iznīcināti. Sociālistiskās Polijas laikā pilsēta strauji industrializējās, šeit tika uzceltas vairākas lielas rūpnīcas.
