Agregātstāvoklis
Vikipēdijas raksts
Agregātstāvoklis - vielas pastāvēšanas veids. Viela var būt trīs dažādos agregātstāvokļos:
- cietā;
- šķidrā;
- gāzveida stāvoklī.
Ja viela ir cietā stāvoklī, tad saka, ka tā ir cieta viela. Cietā agregātstāvoklī vielas atomi nepārvietojas, tie var tikai svārstīties ap līdzsvara stāvokli.
Ja viela ir šķidrā stāvoklī, tad saka, ka tas ir šķidrums. Šķidrais agregātstāvoklis ir pāreja starp cieto un gāzveida agregātstāvokli. Šeit molekulas ver pārvietoties, taču tās parasti veido agregātus, kuru izmēri un kustīgums ir atkarīgi no temperatūras.
Ja viela ir gāzveida stāvoklī, tad saka, ka tā ir gāze vai tvaiks. Gāzveida agregāststāvoklī vielas molekulas pārvietojas relatīvi lielā ātrumā un saduras cita ar citu.
Viena un tā pati viela var pastāvēt jebkurā no trim minētajiem agregātstāvokļiem. Tas, kādā stāvoklī viela atrodas, ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem, galvenokārt no temperatūras un spiediena. Vielas agregātstāvokļa atkarību no spiediena un temperatūras apraksta fāzu stāvokļa diagramma. Vielas agregātstāvokļu pārejas:
- kušana un sasalšana - pāreja no cietā agregātstāvokļa šķidrajā (un atpakaļ);
- viršana un kondensācija - pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī (un atpakaļ);
- sublimācija un desublimācija - tieša pāreja no cietā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī (un atpakaļ).
