Akvitānija

Vikipēdijas raksts

Aquitaine

Galvaspilsēta	Bordo
Lielākās pilsētas	Bordo Bajona Po Arkašona Mondemarsāna Ažēna Perigē
Platība	41,308 km²
Iedzīvotāju skaits (2006)	3,099,000
Komūnu skaits	2,296

Akvitānija (Akvitāņu valodā: Aquitània, basku valodā: Akitania; senāk arī Guayenne, Guienny, akvitāņu v.: Guiana) ir viens no 26 Francijas reģioniem. Tas atrodas Francijas dienvidrietumos un stiepjas gar Biskajas līča piekrasti. Dienvidu daļā - Pireneju kalnos, tas robežojas ar Spāniju.

Satura rādītājs 1 Ģeogrāfija 2 Vēsture 3 Demogrāfija 3.1 Valodas 4 Ekonomika 5 Sports 6 Virtuve 7 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Akvitānija aizņem 41,308 km² jeb 7.6% no Francijas teritorijas. Dienvidos tā robežojas ar Spāniju, austrumos ar Dienvidi-Pireneji reģionu, ziemeļos ar Puatū-Šarantu un Limuzēnu, rietumos ar Biskajas līci.

Akvitānija stastāv no 5 departamentiem - Dordoņas, Žirondas, Landas, Lotegaronnas un Pireneji-Atlantikas.

Nozīmīgākās Akvitānijas pilsētas ir Bordo, Po, Bajona, Mondemarsāna, Bjarica, Beržerā un Perigē.

Nozīmīgākie ģeogrāfiskie objekti Akvitānijā:

• Côte d'Argent, viens no pazīstamākajiem Francijas krastiem
• Bassin d'Arcachon, lagūna, kura ir slavena ar savu austeru audzēšanu
• Garonnas un Dordoņas upju saplūšana, kura veido Žirondas grīvu
• Akvitānijas dienvidu daļā atrodošie Pireneju kalni
• Dune de Pilat, kura atrodas Arkašonas tuvumā ir lielākā smilšu kāpa Eiropā.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Senās Romas laikos, Gallia Aquitania province sevī ietvēra Gallijas reģionu starp Pirenejiem un Garonnas upi, taču Augusts Cēzars tai vēl pievienoja zemes no Garonnas upes līdz pat Luāras upei. Šajā laikā province tika palielināta līdz Sevennu kalniem un aizņēma 1/3 teritorijas, kādu mūsdienās aizņem Francija. Akvitānija tika pilnībā "romanizēta" savā kultūrā atšķirībā no Ziemeļgallijas.

4. gadsimtā Romas province Akvitānija tika sadalīta 3 provincēs:

• Aquitania prima, ziemeļaustrumu daļa, ieskaitot teritorijas, kuras vēlāk kļuva par Berī, Burbonē, Overņu, Velaiju, Ževodānu, Ruaržu, Albižuā, Kersī un Maršu.
• Aquitania secunda, ziemeļrietumu daļa, ieskaitot galvaspilsētu Burdigalu (Bordo) un zemes, kuras vēlāk kļuva par Bordelē, Puatū, Sentonžu, Angmuā, kā arī Akvitānijas rietumu daļu.
• Aquitania tertia vai Aquitania Novempopulana, Akvitānijas galējā dienvidu daļa ieskaitot spēcīgās basku teritorijas blakus Pirenejiem, vēlāk šajās teritorijās izveidojās Bigora, Kominža, Armanjaka, Bearna, Basku valsts, Gaskonī utt.

5. gadsimtā, kad Senā Roma sabruka, Akvitānijā pie varas nāca vestgoti, līdz arī tos 507.gadā padzina franki, ieņemot šīs teritorijas ar algotņu un federātu armiju, kas lielākā daļa bija burgundieši. 629. gadā, kad nomira Klotārs II, pirms nāves vinš sadalīja karalisti un Akvitānija nonāca viņa dēla, Karibēra II rokās. Viņš kā savu galvaspilsētu izveidoja Tulūzu, un apprecēja Gīzeli, Aquitania Novempopulana nākamo mantinieci. Taču franku valdīšana nekad nebija pilnīgi droša, jo franki bija salīdzinoši primitīvi - tika pildītas tikai pašas elementārākās pilsētas dzīves normas. 8. gadsimtā Akvitānija pretojās Pireneju pussalas arābu iebrukumiem, taču karolingu valdnieks Kārlis Martels tos padzina un pievienoja akvitāniju Karolingu Impērijai.

Kārļa Lielā mantinieki dalīja un pārdalīja savu mantojumu, kā rezultātā Akvitānija vairs nebija Neustrijas sastāvā un pamazām atbrīvojās no jebkādas karaliskās kotroles. Bernārs Plantapilosa un viņa dēls Viljams I (valdīja no 886.g.-918.g.), kuri valdīja Overņā, vienmēr sevi ir saukuši par Akvitānijas hercogiem. Viljams V (valdīja no 995.g.-1030.g.) atjaunoja no jauna Akvitānijas hercogisti, kuras centrs atradās Puatū, un šis varas centrs izdzīvoja. Akvitānija sastāvēja no Puatjē, Overņas un Tulūzas. 1052. gadā, Gaskonī hercogiste kļuva par daļu no Akvitānijas, pēc personiskas vienošanās ar Viljamu VIII. Viljama VIII valdīšanas laikā (valdīja no 1058.g.-86.g.), Akvitānijā bija ļoti liela attīstība kultūrā, īpaši literatūrā. Hercogs Viljams IX pats bija dzejnieks, tāpēc Puatjē kļuva par muzikālās dzejas un trubadūru centru. Kad 1137.g. Viljams X mira, viņa meita Eleonora, lielākā Francijas mantiniece, apprecēja savu aizbildni, Luiju VII no Francijas un sekoja viņam krusta karā. Tad, kad radniecības dēļ šī laulība tika anulēta, 1152. gadā viņa aprecējās ar Luija VII lielāko ienaidnieku - Henriju II no Anglijas. Eleonora uzturēja elegantu bruņniecisko tiesu Puatjē. Viņas dēli, Ričards I un Džons bija ne tikai Anglijas karaļi, bet arī Akvitānijas hercogi.

100 gadu karš deva iespēju Anglijas karalim Eduardam III nodibināt Akvitānijas grāfisti 1361.g., kā brīvu teritoriju no Francijas varas, taču vēlāk, 1453.g. Francija to atkal sagrāba savās rokās. Pēc tam Akvitānijas vēsture kļuva par Francijas vēstures sastāvdaļu.

[izmainīt šo sadaļu] Demogrāfija

• Iedzīvotāju skaits (2006): 3,099,000 iedz.
• Iedzīvotāju blīvums (2006): 75 cilv./km²

[izmainīt šo sadaļu] Valodas

Franču valoda ir galvenā reģiona valoda, taču šeit ir arī vietējās valodas, tādas kā basku valoda, kurā runā Akvitānijas pašos dienvidos, kā arī akvitāņu valodas dažādi dialekti. Ieceļotāji sev līdzi ir atnesuši vēl dažādas citas valodas - piemēram, angļu, spāņu, arābu, u.c.

[izmainīt šo sadaļu] Ekonomika

• Lauksaimniecība

Visvairāk šajā reģionā audzē vīnogas.

Šajā reģionā ir attīstīta arī mežistrādes nozare, reģiona ziemeļu daļā, kur atrodas Eiropā lielākais priežu mežs.

Audzē liellopus.

• Ieguves rūpniecība

Šajā reģionā tiek iegūta gan nafta, gan dabasgāze. Viena no lielākajām ieguves kompānijām ir ELF Aquitaine.

• Rūpniecība

Vīna ražošana ir ļoti nozīmīga šajā reģionā. Kopumā Bordo ir saražots ap 7 miljoniem hektolitru vīna.

Akvitānijā ir attīstītas arī dažādas nozares saistībā ar kosmosa izpēti.

• Pakalpojumi

Izglītība - Bordo un Po universitātēs studē ap 80 000 studentu.

Tūrisma nozare ir ļoti attīstīta. Galvenie kūrorti šajā reģionā ir Bajona, Bjarica, Sanžandelusa un Hendaja. Vēl ievērojamas tūristu izklaides vietas ir Dordoņas pils apskate, kā arī slēpošana un alpīnisms Pireneju kalnos. Arīdzan šeit ir daudzas vasarnīcas un vietas kur rīkot piknikus.

[izmainīt šo sadaļu] Sports

No Akvitānijas nāk diezgan veiksmīgas sporta komandas:

• Girondins de Bordeaux, viena no Francijas visveiksmīgākajām futbola komandām.

Arī amerikāņu futbols (regbijs) šeit ir diezgan populārs. Vietējie klubi:

• Biarritz Olympique
• CA Bordeaux-Bègles Gironde
• Aviron Bayonnais
• Section Paloise

Šajā reģionā arīdzan ir populāras vēršu cīņas, kā arī sērfošanas sacensības.

[izmainīt šo sadaļu] Virtuve

Akvitānija ir slavena ar saviem vīniem, un ar tiem saistītiem dzērieniem:

• Bordo vīns (Lielbrītānijā pazīstams kā Klarē) ir viens no iecienītākajiem sarkanvīniem pasaulē. Vīnogas audzē galvenokārt Pamerolā, Senemiljonā, Gravē un Medokā.
• Suternā ražo arī baltvīnu.
• Šeit ražo arī Armanjaka brendiju.
• Dordoņā ražo Bergeraka vīnu.

Tradicionālie Akvitānijas ēdieni:

• Pâtés - dažāda veida pastētes,
• Crêpes - pankūkas,
• Triffeles, kuras gatavo Dordoņā
• Cassoulet
• Magret de canard
• Canelé

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

• Akvitānijas oficiālā mājaslapa