Aleksandrs Grīns
Vikipēdijas raksts
Aleksandrs Grīns (īstajā vārdā Jēkabs Grīns, dzimis 1885. gada 15. augustā, Jēkabpils apriņķa Biržu pagasta "Ziedos", miris 1941. gada 25. decembrī) bija latviešu rakstnieks, kā arī Latvijas armijas virsnieks. Grīns bija plānojis studēt Tērbatas universitātē, bet sākās 1. Pasaules karš un viņš devās mācīties uz karaskolu Maskavā un pēc dažu mēnešu apmācības viņš tika nosūtīts uz fronti. Nodibinoties latviešu strēlnieku bataljonam Grīns panāk savu pāriešanu tajā. Tieši kauju laikā viņš no Jēkaba pārtop Aleksandrā. 1918. gadā Grīns tiek demobilizēts no armijas, bet vēlāk viņš tiek mobilizēts Sarkanajā armijā. Tās atkapšanās laikā Grīns dezertē un pāriet pie vāciešiem, pēc tam nonāk Baloža brigādē un kopā ar to ienāk Rīgā. No armijas Grīns demobilizējas 1924. gadā kapteiņa dienesta pakāpē. Pēc armijas pamešanas viņš strādā vairākus laikrakstos par žurnālistu. Paralēli strādājot par žurnālistu Grīns sāk rakstīt vēsturiskos romānus. 1940. gadā Aleksandrs Grīns, tāpat kā citi Latvijas armijas virsnieki, tiek nosūtīts uz Liteni, kur 14. jūnijā tiek apcietināts un deportēts uz Krieviju.
[izmainīt šo sadaļu] Bibliogrāfija
- "Nameja gredzens" (1931)
- "Dvēseļu putenis" I daļa (1933)
- "Debesu ugunis" (nepabeigts) (1934)
- "Dvēseļu putenis" II daļa (1934)
- "Tobago" (1934)
- "Pelēkais jātnieks" (1937)
- "Meža bērni" (1938)
- Triloģijas "Saderinātie" I daļa "Pelēkais jātnieks" (1938)
- Triloģijas "Saderinātie" I daļa "Sarkanais jātnieks" (1938)
- "Trīs vanagi" (1938)
- Diloģijas "Zemes atjaunotāji" I daļa "Meža bērni" (1939)
- Diloģijas "Zemes atjaunotāji" II daļa "Atdzimusī cilts" (1939)
- Triloģijas "Saderinātie" I daļa "Melnais jātnieks" (1940)
- "Pārnākšana" (1941)
