Andrejs Upīts
Vikipēdijas raksts
Andrejs Upīts (1877.4.XII - 1970.17.XI) bija latviešu rakstnieks, kritiķis un literatūrzinātnieks. Dzimis Skrīveros rentnieka ģimenē. Mācījies Skrīveru pagastskolā, pēc tam izglītojies pašmācības ceļā. Strādājis par skolotāju, tulkotāju, bijis aktīvs sabiedriskais darbinieks. 1972. g. dibinātais A. Upīša memoriālais muzejs atrodas Rīgā, Brīvības ielā 38 dz. 4 un Skrīveros, Daugavas ielā 58.
[izmainīt šo sadaļu] Literārā darbība
Andrejs Upīts strādājis laikrakstā (1892) „Mājas viesis” ar pseidonīmu Arāju Andrejs publicēja pirmos rakstus „Parunas, Skrīveros uzrakstītas” (15Nr.) un „Kā mūsu senči agrāk Vidzemē dzīvojuši”(20Nr).A.Upīts rakstījis romānus, stāstus, noveles, drāmas, traģēdijas, komēdijas, dzeju, satīru, publicistiku. Viens no daudzpusīgākajiem latviešu rakstniekiem. Viņa varoņiem piemīt izteiksmīgi raksturi, viņš izmantojis bagātu valodu.
[izmainīt šo sadaļu] Nozīmīgākie darbi
Romāni, epopejas:
- "Jauni avoti" (1909)
- "Zīda tīklā" (1912)
- "Pēdējais latvietis" (1913)
- "Zelts" (1914)
- "Renegāti" (1915)
- "Ziemeļa vējš" (1921)
- "Perkona pievārtē" (1922)
- "Zem naglota papēža" (1928)
- "Zaļā zeme" (1945)
- "Plaisa mākoņos" (1951)
Lugas:
- "Dzimumdienas rītā" (1905)
- "Balss un atbalss/ triloģija" (1911)
- "Žanna d'Arka" (1930)
- "Spartaks" (1943)
- "Ziņģu Ješkas uzvara" (1933)
- "Apburtais loks" (1929)
- "Mirabo" (1926)
- "Kaijas lidojums" (1925)
- "Peldētāja Zuzanna" (1922)