Angļu - būru karš
Vikipēdijas raksts
| Second Boer War Anglo-Boereoorlog |
|
|---|---|
 Būru kaujinieki |
|
| Sākums: 1899. gada 11.oktobris | |
| Vieta: Mūsdienu Dienvidāfrikas republika | |
| Puses | |
 Lielbritānija |
 Oranje Transvāla |
| Līderi | |
| R. Bullers F. Robertss H. Kičeners |
P.Krīgers M. Steins L. Bota K. de Vets |
| Zaudējumi | |
| 22 000 kritušie | 6 500 kritušie 24 000 civiliedzīvotāji |
| Galvenās sadursmes | |
| Kauja pie Moderas upes - Magersfonteinas kauja - Kolenso kauja - Kauja pie Spionkopa - Pārdebergas kauja - Leidismitas aplenkums - Mafekingas aplenkums | |
| Beigas | |
| Beigas: 1902. gada 31.maijs | |
| Līgums: Verēnigingas līgums | |
| Iznākums: Lielbritānijas uzvara | |
Angļu - būru karš (angliski - Second Boer War vai The Boer War, āfrikānsā - Anglo-Boereoorlog vai Tweede Vryheidsoorlog (Otrais Neatkarības karš)) bija karš mūsdienu Dienvidāfrikas Republikas teritorijā no 1899. gada 11. oktobra līdz 1902. gada 31. maijam starp Britu impēriju un divām neatkarīgām būru valstīm - Oranji un Transvālu. Smaga kara rezultātā Oranji un Transvālu anektēja Britu impērija. Kara gaitā tika izmantota kara vešanas taktika, kura guva plašu izplatību XX gadsimta karu gaitā, - izdedzinātās zemes taktika, civiliedzīvotāju ieslodzīšana koncentrācijas nometnēs no britu puses un partizānu kara taktika no būru kaujinieku puses.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Kara iemesli
1885. gadā Transvālā tika atklātas bagātīgas zelta atradnes un šeit īsā laikā ieradās daudzi pārceļotāji no Kapzemes, kura tajā laikā bija Lielbritānijas kolonija. Strauji attīstījās Johannesburga un citas pilsētas zelta raktuvju tuvumā. Īsā laikā Vitvatersrandā angļu skaits pārsniedza būru skaitu, kaut kopumā Transvālā vairākums vēl aizvien bija būri. Būru republikās dzīvojošajiem angļiem (un citiem ieceļotājiem) nebija vēlēšanu tiesību. Tas kļuva par kara sākšanas iemeslu.
Tiek uzskatīts, ka karam tomēr bija ekonomisks pamats. Būru republikas zelta ieguvi aplika ar augstiem nodokļiem, bet dinamīta ieguvei izveidoja monopolu ar Nobela kompāniju. Bija plāni uzcelt dzelzceļa līniju uz Indijas okeāna ostu caur Portugāles koloniju, apejot britu ostas. Tas apdraudēja britu un britu zelta rakstuvju īpašnieku intereses.
1899. gada septembrī toreizējais britu koloniju valsts sekretārs Džozefs Čemberlens izvirzīja ultimātu, kas pieprasīja visu britu pilsoņu tiesību pielīdzināšanu būru tiesībām. Redzēdams, ka karš ir neizbēgams, Transvālas prezidents Pauls Krīgers, vēl nesaņēmis Čemberlena ultimātu, izvirzīja savējo. Viņš deva britiem 48 stundas, lai atvirzītu karaspēku no Transvālas, pretējā gadījumā deklarējot karu. Londonas publika ultimātu uzņēma ar sašutumu un smiekliem, jo tika uzskatīts, ka būru republikas nav uzskatāmas par nopietniem pretiniekiem.
[izmainīt šo sadaļu] Kara gaita
[izmainīt šo sadaļu] Pirmais posms - būru ofensīva (1899. gada oktobris - decembris)
1899. gada 11.oktobrī tika pieteikts karš un būri iebruka Kapzemes kolonijā un Natālas teritorijā. Ātri sakāvuši izkliedēto britu armijas daļu pretošanos, būri ielenca britu armijas daļas Mafekingā un Kimberlijā Kapzemē, un Lieidismitā Natālā. Britu papildspēki, kuri devās atbrīvot aplenktās pilsētas ģenerāļa Redversa Bullera vadībā, decembra vidū cieta vairākas smagas sakāves (Magersfonteinas kauja, Kolenso kauja) un nespēja izbeigt pilsētu aplenkumu.
[izmainīt šo sadaļu] Otrais posms - britu ofensīva (1900. gada janvāris - septembris)
No 19. līdz 24.janvārim briti cieta vēl vienu sakāvi Leidismitas pievārtē - kaujā pie Spionkopa. Tomēr 14.janvārī ieradās britu papildspēki feldmaršala Frederika Robertsa vadībā, kas ļāva britiem veikt pretuzbrukumu. 15. februārī briti Džona Frenča vadībā likvidēja Kimberlijas blokādi, februāra beigās Robertss uzvarēja būrus Pārdebergas kaujā un izbeigt Leidismitas blokādi.
No rietumiem Robertss iebruka Oranjē un 13. martā ieņēma Oranjes galvaspilsētu Blūmfonteinu. 1900. gada 18.maijā krita arī Mafekingas blokāde, kas izraisīja lielas svinības Londonā. 5.jūnijā Roberts ieņēma Transvālas galvaspilsētu Pretoriju, kuru būri atstāja bez kaujas. Prezidents Krīgers, britu vajāts, pārgāja robežu ar Portugāles Austrumāfriku, tomēr atlikušās būru armijas daļas Luisa Botas vadībā organizēti izklīda Transvāla teritorijā.
Britu novērotāji sprieda, ka līdz ar galvaspilsētu krišanu karš būs beidzies, tomēr būri jau iepriekš bija sagatavojušies partizānu karam.
[izmainīt šo sadaļu] Trešais posms - partizānu karš (1900. gada septembris - 1902. gada maijs)
Ieņemot galvaspilsētas, britu karaspēks nespēja kontrolēt milzīgās teritorijas ar saviem bruņotajiem spākiem (250 000 karavīriem). Faktiski teritoriju pārvaldīja apkārtni lieliski pārzinošie būru kaujinieki. Tie veica pēkšņus uzbrukumus britu karaspēkam, reizēm iebŗukot arī britu kolonijās Kapzemē un Natālā. Bruņotas sadursmes tirpinājās līdz pat kara beigām 1902. gadā.
Lai salauzti būru pretošanos, britu karaspēka pavēlnieks Lords Kičeners izmantoja izdedzinātās zemes taktiku, nodedzinot būru kolonistu sējumus un mājas, bet būru iedzīvotājus (vairums no tiem - sievietes un bērnus) ieslogot koncentrācijas nometnēs. Tika izveidotas 45 nometnes būriem un 64 nometnes malnādainajiem. Līdz 1901. gadam, kad Londonā izraisījās skandāls, nometņu apstākļi bija ļoti smagi - bada un slimību dēļ nomira 27 927 būru, no kuriem 24 074 bija bērni (50% no visiem būru bērniem). Nomira arī 14 154 melnādainie iedzīvotāji. Sagūstītie būru kaujinieki tika internēti uz citām britu kolonijām - Sv. Helēnas salu, Ceilonu, Bermudām un Indiju.
[izmainīt šo sadaļu] Kara beigas
1902. gada maijā padevās pēdējā organizētā būru armijas daļa. 1902. gada 31.maijā ar Verēnigingas līgums izbeidza karadarbību. Abas būru republikas tika iekļautas Britu impērijas sastāvā ar pašpārvaldes tiesībām, būriem tika izmaksāta kompensācija 3 000 000 £ saimniecības atjaunošanai, tika garantēta āfrikānsa lietošana skolās, tiesās utml.
[izmainīt šo sadaļu] Pazīstami cilvēki, kuri piedalījušies angļu - būru karā
- Britu pusē - karavīrs Edmunds Allenbijs, skautu kustības dibinātājs Roberts Beidens - Pauels, karavīrs Džuljens Bings, politiķis Vinstons Čērčils, karavīrs Džons Frenčs, politiķis Mahatma Gandijs, karavīrs Duglass Heigs, ekonomists Džons Hobsons, politiķis Aleksandrs Kembridžs, karavīrs Herberts Kičeners, ceļotājs Laurenss Outs, rakstnieks Edvards Plankets, karavīrs Arčibalds Veivels, rakstnieks Edgars Volless
- Būru pusē - politiķis Luiss Bota, politiķis Džeimss Berijs Munniks Hercogs, politiķis Pauls Krīgers, karavīrs Koss de la Rejs, politiķis Jans Smits
