Artūrs Silgailis
Vikipēdijas raksts
Artūrs Silgailis (dzimis 1895. gada 13. novembrī, miris 1997. gada 15. augustā)
|
|
Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to |
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija
[izmainīt šo sadaļu] Bērnība
Artūrs Silgailis ir dzimis „Mežmuižā”, Penkules pagastā, Jelgavas apriņķī. Uzaudzis Rīgā, kur pēc reālskolas beigšanas 2 gadus strādājis kā māceklis grāmatvedībā.
[izmainīt šo sadaļu] Pirmā pasaules kara gaitas
Pirmam pasaules karam sākoties brīvprātīgi iestājies Viļņas kara skolā, kuru absolvējot 1915. gadā sākās viņa izcilā virsnieka karjera. Vispirms piedalījies cīņās pret vācu armiju, vēlāk pārvietots uz Somiju. Pēc revolūcijas Krievijā pieslējies somu pagrīdes organizācijai un cīnījies par Somijas neatkarību. 1918. gadā atgriezies Rīgā, iestājies vācu zemessargos, vēlāk pārcēlies uz firsta Līvena nodaļu, kuras sastāvā piedalījies Kurzemes un Rīgas atbrīvošanā no lieliniekiem, kā arī kaujās Krievijā ģenerāļa Judeniča baltajā armijā. 1919. gadā atgriezies Latvijā, ieskaitīts 12. Bauskas kājnieku pulkā un kā rotas komandieris piedalījās cīņās Latgales frontē. Par kaujas nopelniem paaugstināts kapteiņa dienesta pakāpē.
[izmainīt šo sadaļu] Pēc kara
Neatkarīgās Latvijas posmā, Silgailis pabeidzis Augstāko kara skolu, bijis dažādos operatīvos un štāba amatos Kurzemes un Vidzemes divīzijās, komandējis bataljonu 6. Rīgas kājnieku pulkā, un strādājis kā kara zinību pasniedzējs kara skolā. 1939. gadā iecelts par Zemgales divīzijas štāba priekšnieku un paaugstināts pulkveža dienesta pakāpē.
[izmainīt šo sadaļu] Otrā pasaules kara gaitas
Pēc Latvijas armijas iekļaušanas PSRS bruņotos spēkos 1940. gadā, atvaļināts no dienesta un lai izbēgtu arestam par agrāko pret komunistisko darbību bijis spiests slēpties un izceļot uz Vāciju. Tur bijis viens no Latviešu nacionālo karavīru savienības dibinātājiem, kuras mērķis bija apvienot visus nacionālos spēkus cīņai par Latvijas brīvību. Vācijas – PSRS karam izceļoties, iesaukts vācu armijā kā sevišķu uzdevumu virsnieks. Pēc Rīgas atbrīvošanas, piedalījies cīņās Ļeņigrades pievārtē. 1942. gadā atbrīvots no dienesta vācu bruņotos spēkos, atgriezies Latvijā un iecelts par zemes pašpārvaldes Iekšlietu ģenerāldirekcijas personāllietu departamenta direktoru. 1943. gadā iecelts par Latviešu leģiona 15. divīzijas kājnieku priekšnieku, paaugstināts par virspulkvedi, gadu vēlāk kādu laiku pildījis arī 19. divīzijas kājnieku priekšnieka pienākumus, un iecelts par Latviešu leģiona ģenerālinspekcijas štāba priekšnieku. Šinī amatā viņš palika līdz otrā pasaules kara beigām. Par varonību un izcilām sekmēm virsnieka gaitās, Silgailis ir apbalvots ar daudziem cara Krievijas, Latvijas un Vācijas ordeņiem un goda zīmēm.
[izmainīt šo sadaļu] Dzīve trimdā
Kad Potsdamā, Vācijā, 1945. gadā nodibināja Latvijas nacionālo komiteju, Silgailis bija tās prezidenta vietnieks un kara resora vadītājs. Pēc kapitulācijas bijis britu gūstā Vācijā un Belģijā. 1946. gadā atgriezies pie ģimenes Vācijā. No 1948. gada līdz izceļošanai uz Kanādu 1953. gadā, viņš bijis britu Reinas armijas visu baltiešu sardžu un transporta vienību sakaru virsnieks. Strādājis kā grāmatvedis un firmas vadītājs Halifaksā, Nova Scotia provincē, līdz 80 mūža gadu sasniegšanai.
Ošavā, Kanādā, sasniedzis 101 mūža gadus, dižais latviešu karavīrs pievienojās aizsaules varoņu pulkiem.
[izmainīt šo sadaļu] Sabiedriskā darbība
Silgailis ir viens no Daugavas Vanagu organizācijas dibinātājiem, līdz izceļošanai bijis Vācijas un centrālās valdes loceklis, nodibinājis Halifaksas nodaļu un bijis tās priekšsēdis līdz aiziešanai pensijā. Viņš ir pilntiesīgs biedrs Kanādas rezerves virsnieku apvienībā pulkveža dienesta pakāpē. Virspulkvedis Artūrs Silgailis tika uzņemts par Fr. Imantica goda filistru 1967. gada 3. jūnijā.
[izmainīt šo sadaļu] Publicistika
Silgailis ir publicējis daudzus rakstus par militāriem jautājumiem pirms un pēc otrā pasaules kara. 1962. gadā ir izdota viņa sarakstītā grāmata Ļatviešu leģions, kurai 1986. gadā angļu valodā sekoja izdevums Latvian Legion.
