Boļeslavs Beruts
Vikipēdijas raksts
Boļeslavs Beruts (Bolesław Bierut), īstajā vārdā Boļeslavs Bernackis (Bolesław Biernacki), pēc citām ziņām Boļeslavs Rutkovskis (dzimis 1892.gada 18.aprīlī Ruros Brigidkovskos (Rury Brigidkowskie) pie Ļubļinas, Krievijas impērijā (tagad Polijā), miris 1956.gada 12.martā, Maskavā, PSRS, (tagad Krievijā), apglabāts Varšavā) - poļu komunistu līderis, Polijas galva pēc 2.pasaules kara, staļinists, PSRS marionete.
Dzimis zemnieku ģimenē. Vidējā izglītība. Strādājis par burtlici. No 1912.gada darbojies Polijas Sociālistiskajā partijā-Levicā (Polska Partia Socjalistyczna - Lewica), bet no 1918.gada - Polijas Komunistiskajā partijā (Komunistyczna Partia Polski).
Kad Staļins, sākot ar 1937.gadu, izrēķinājās ar Polijas Komunistisko partiju un visi poļu komunistu līderi tika nogalināti, Beruts izglābās, jo tajā laikā atradās Polijas cietumā. No 1939. līdz 1941.gadam, pēc nepārbaudītām ziņām, Beruts darbojās PSRS okupētajos Polijas austrumu apgabalos kā NKVD izmeklētājs.
1943.gadā tika nosūtīts uz Varšavu, kur darbojās Polijas Strādnieku partijas CK. 1944.gadā kļuva par Ļubļinas valdības galvu.
Līdz pat Staļina nāvei ieņēma Polijas valsts augstākos amatus. 1956.gadā tūlīt pēc PSKP XX.kongresa, kurā Ņikita Hruščevs teica runu ar Staļina noziegumu daļēju nosodījumu, Beruts Maskavā piedzīvoja infarktu, un pēc pāris nedēļām mira.
| Priekštecis: Ignācijs Moscickis (faktiski) |
Polijas prezidents (Prezydent Krajowej Rady Narodowej, pēc tam Prezydent RP, pēc tam Pierwszy Sekretarz KC PZPR 1944–1956 |
Pēctecis: Edvards Ohabs |
