Centrālais procesors

Vikipēdijas raksts

Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks stils.
Palīdziet uzlabot šo rakstu, pārrakstot to neitrālā, literārā valodā un izdzēšot informāciju, kas nav pārbaudāma vai ir mazsvarīga!

Centrālais procesors (angļu: central Processing Unit, CPU, krievu: центральный процессор, ЦП), bieži vien saukts vienkārši par procesoru, ir procesors, kas datu apstrādes gaitā veic instrukciju interpretāciju un vada citu datora bloku darbību. Centrālais procesors sastāv no vadības bloka, aritmētiski loģiskā bloka un atmiņas. Personālajos datoros centrālo procesoru parasti veido, izmantojot vienu mikroprocesoru.

Šis ar informācijas tehnoloģijām un datoriem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[izmainīt šo sadaļu] Raksturojošie lielumi

Svarīgākie centrālo procesoru raksturojošie lielumi ir taktsfrekvence, konveijera dziļums, kešatmiņas apjoms, tranzistoru izmērs, kristālvirsmas izmērs, ligzdas tips un atbalstītās tehnoloģijas.

[izmainīt šo sadaļu] Taktsfrekvence

Taktsfrekvence, ko mēra hercos, tika uzskatīta par visnozīmīgāko rādītāju, tomēr mūsdienās izrādās, ka svarīgākais ir pareiza proporcija visos rādītājos. Kā labs piemērs ir AMD Athlon 64 ar 1.8 Ghz, kas bija ātrdarbīgāks nekā vecais labais Intel, kas ar veseliem 3.06 GHz nevarēja turēt līdzi nieka 1.8 GHz. Ja runā par dārgo galu, tad AMD FX-57 bija īsts gigants un visus Intel Extreme Edition nolika pie vietas un atkal FX-57 ar 2.6 GHz bija sakāvis 4.0 GHz EE.

[izmainīt šo sadaļu] Konveijera dziļums

Konveijera dzilums nozīmē, cik procesi var būt vienlaicīgi apstrādē, protams, katrs savā gatavības formā. Šeit ir atkal tā problēma, ka pārāk dziļš konveijers ir par lielu un daudzas taktis tiek laistas pa tukšo (ja programmā ir sazarojums, konvejieru nākas iztukšot (pabeigt visus iesāktos procesus) un ja konvejiers ir garāks, stipri sazarotām programmām tas ir neefektīvāk). Intel izrāda savu varu, ieliekot 32 konvejiera rindas, bet patiesībā tas ir absolūti lieki un palēnina citus procesus. AMD ar savām 14 rindām ir nošāvuši divus zaķus - konvejieris nestāv tukšs un tiek atvēlēta vieta svarīgākām lietām, kā piemēram, L1.

[izmainīt šo sadaļu] Kešatmiņa

L1 ir kešatmiņa, kas noder, lai ātri piegādātu atkārtoti nepieciešamo informāciju. Nav daudz, ko teikt - jo vairāk, jo labāk. L1 ir pirmā līmeņa kešatmiņa, kas parasti strādā ar procesora kodola frekvenci, L2 ir otrā līmeņa kešatmiņa, un tā var būt lēnāka.