Citrīns
Vikipēdijas raksts
Citrīns (no latīņu "citrus" - citrons, šī augļa dzeltenā krāsa līdzīga akmens krāsai) ir dzeltenas krāsas caurspīdīgs kvarcs. Lieli labas kvalitātes kristāli ir dārgakmeņi. Citrīna krāsu nosaka divi iemesli: viens no tiem ir submikroskopisku dzelzs daļiņu piejaukums kvarcam - šo daļiņu izmērs ir tāds, ka tās absorbē gaismas viļņus violetajā - zilajā spektra daļā. Otrs citrīna iekrāsošanas iemesls - kvarca varietātes, kas satur alumīnija, litija vai ūdeņraža ieslēgumus, radioaktīvā apstarojuma ietekmē var iegūt zaļgandzeltenu krāsu. Dabā šāds citrīns ir atrodams atradnēs, kur sastopams radioaktīvais kālija izotops, urāns vai torijs.
Dabisks citrīns ir reti atrodams un tas pārsvarā ir bāli dzeltens ar vāji izteiktu pleohroismu. Gandrīz viss dārglietu veikalos nopērkamais citrīns ir mākslīgi radīts, līdz 300 - 560°C karsējot dažus ametistu vai dūmu kvarca veidus. Nereti šādus mākslīgus citrīnus tirgotāji dēvē par topāziem vai zelta topāziem. Dabiska citrīna krāsa var variēt no dzeltenzaļas līdz orandžai un brūni orandžai. Īpaši augstu tiek vērtētas dzidri dzintarkrāsas akmeņi. Citrīns veido daļu no unikālā dārgakmens - ametrīna, kuru atrod Bolīvijā.
Visskaistākos dabiska citrīna kristālus atrod Brazīlijā, Riugrandi du Sulas štatā[1]. Vēl citrīnu iegūst arī Argentīnā, Birmā, citos Brazīlijas štatos (Minasžeraisa, Gojasa), Francijā (Dofina), Madagaskarā, Krievijā (Urāli), Spānijā (Salamanka, Kordova), ASV.
Senos laikos citrīnu uzskatīja par talismanu, kas pasargā no indes un ļaunām domām. Citrīnu dziedniecībā izmanto, lai jūtīgiem cilvēkiem dotu iekšējo spēku, vielmaiņas problēmu risināšanai. Citrīns ir arī viens no diviem novembra horoskopa akmeņiem.
