Dolmens
Vikipēdijas raksts
Bronzas laikmeta beigās iestājas patriarhālā ģints iekārta. Parādījās senču kults un dažādi sarežģīti rituāli. Attīstoties kultiem un rituāliem sāk parādīties dažādas kulta celtnes no lielajiem akmeņiem kuras šajā periodā sasniedza savu augstāko attīstības pakāpi. Šāda tipa celtnes dēvē par megalitiskām būvēm: kurgani, menhiri, dolmeņi, kromlehi u.c.
Megalitiskās tipu būves saista ar dažādiem kultiem. Piemēram, menhīrus un dolmeņus ar senču kultu, kromlehus ar uguns vai saules kultu. Megalitiskās būves ir sastopamas gandrīz visā pasaulē: Anglijā, Šveicē, Portugālē, Ēģiptē, Grieķija, Indijā, Vidusjūras piekrastē.
Dolmeņi – kapliča, elementāras kapenes vai sarkofāgs. Dolmens ir līdzīgs lielai akmens kastei – četri vertikāli novietoti akmens bloki, kuri veido sienas un viens horizontāls akmens bloks (jumts). Dolmeņu augstums parasti 1-2m, bet varēja būt arī lielāki. Dolmenim varēja but ieeja vai tikai neliela aila pa kuru nevarēja tikt iekšā. Atrašanas vietas : Āzija, Ziemeļ Amerika, Kaukaza, Krīma, Eiropas piejūras zonas.
