Gabriels Narutovičs
Vikipēdijas raksts
Gabriels Narutovičs (Gabriel Narutowicz) (dzimis 1865.gada 17.martā Telšos (Telšiai) Krievijas impērijā (tagad Lietuvā), miris atentātā 1922.gada 16.decembrī, Varšavā, Polijā) - poļu inženieris, valstsvīrs.
Dzimis Telšos, mūsdienu Lietuvas teritorijā. Mācījies Liepājā. No 1908.gada - profesors Cīrihes Tehniskajā universitātē (Eidgenössische Technische Hochschule Zürich) Šveicē un vadījis daudzu hidroelektrostaciju būvi Rietumeiropā.
Pēc Polijas neatkarības atgūšanas 1918.gadā atgriezās Polijā un veica sabiedrisko darbu (1920 - 21) un ārlietu (1922) ministra pienākumus.
1922.gada 9.decembrī Polijas parlaments ievēl Narutoviču par Polijas pirmo prezidentu ar kreiso, centristu, zemnieku un minoritāšu partiju atbalstu. Tas izraisīja protestus no labējo nometnes, jo prezidents tika ievēlēts ar ebreju partiju atbalstu.
1922.gada 11.decembrī Narutovičs tika inaugurēts par Polijas prezidentu.
1922.gada 16.decembrī apmeklējot mākslas izstādi Varšavā, Narutoviču nošāva antisemītiski noskaņots gleznotājs, mākslas profesors un kritiķis Eligiušs Ņevjadomskis (Eligiusz Niewiadomski), kuram tika piespriests nāvessods.
Narutoviča brālis Staņislavs (Stanislovas Narutavičius) bija viens no Lietuvas neatkarības deklarācijas parakstītājiem.
| Priekštecis: Juzefs Pilsudskis |
Polijas prezidents 1922 |
Pēctecis: Staņislavs Voicehovskis |
