Georgs Kaizers

Vikipēdijas raksts

Georgs Kaizers

Frīdrihs Karls Georgs Kaizers (Friedrich Carl Georg Kaiser; * 1878. gada 25. novembrī Magdeburgā, Vācijā, † 1945. gada 4. jūnijā Askonā, Šveicē) bija viens no ievērojamākajiem vācu ekspresionisma dramaturgiem. Starp viņa nozīmīgākajiem darbiem minama triloģija "Korallis", "Gāze I" un "Gāze II".

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

Georgs Kaizers piedzima Magdeburgā tirgotāja ģimenē, turpat arī studēja tirdzniecību. Pēc tam Kaizers devās strādāt uz Argentīnu, taču slimības dēļ bija spiests atgriezties dzimtenē. Viņa pirmais nozīmīgākais literārais darbs bija luga "Kalē pilsoņi" (1914), un tai sekoja citas - "No rīta līdz pusnaktij" (1916), "Korallis" (1918) utt. 1938. gadā nacistu cenzūra viņa darbus aizliedza, un Kaizers meklēja patvērumu Šveicē, kur arī uzrakstīja daudzus no saviem vēlīnajiem darbiem. Viņa pēdējais darbs bija viņa "grieķu drāmu" triloģija "Amfitrions", "Pigmalions" un "Belerofons" (to publicēja pēc autora nāves 1948. gadā).

Georgs Kaizers kopumā uzrakstīja vairāk nekā 60 lugas. Latviski Kaizera darbi nav izdoti (pirms Otrā pasaules kara daži no tiem gan uzvesti Latvijas teātros).

[izmainīt šo sadaļu] Literārā darbība

Georga Kaizera lugām raksturīga ekspresionisma tematika - piemēram, savā lugu triloģijā "Korallis", "Gāze" un "Gāze II" Kaizers formulē savu laikmeta tvērumu: cilvēks ir tikai tā viņa ķermeņa daļa, kas strādā, darbojas kā mašīna, cilvēciskais cilvēkā nav svarīgs, tāpat arī cilvēka dzīvība ne. Ekspresionisma autori, tostarp Kaizers, uzskata, ka viduvējībai un vienaldzībai jāpretojas, jāizceļ indivīds, nedrīkst samierināties ar dzīvošanu pelēkajā ikdienā.

Kaizera pirmās plašu atzinību guvušās lugas "Kalē pilsoņi" pamatā ir vēsturisks notikums, Kalē aplenkums. Kalē angļu aplenkumu izturēja 11 mēnešus, un pēc tam Anglijas karalis Edvards III lika pilsētas iedzīvotājiem izvēlēties - vai nu visi tās iedzīvotāju tiktu nogalināti, vai arī sešiem cienījamiem Kalē pilsoņiem jāpiekrīt pazemojošam nāvessodam. Lugā Kaizers norāda, ka tie, kuri piekrituši mirt visas pilsētas vārdā, nevis cieš, bet gan kļuvuši par īstiem cilvēkiem, jo ideāla vārdā atteikušies no viduvējības.