Kārlis Hūns
Vikipēdijas raksts
Kārlis Hūns (1830-1877) bija viens no vēsturiskā žanra aizsācējiem latviešu glezniecībā, kā arī viens no pirmajiem nozīmīgajiem latviešu māksliniekiem.
Ar zelta medaļu pabeidzis Pēterburgas Mākslas akadēmiju, viņš devās uz Parīzi (tur studēja deviņus gadus). Savu profesionālo izaugsmi viņš tur sasniedza galvenokārt ar dabas un klasikas studijām. Visvairāk viņam deva Ticiāna, Tintoreto, Velaskesa u.c. renesanses dižgaru glezniecības izpēte. Hūns gleznoja romantizētas ainas no Francijas vēstures – gleznu nosaukumi bija, piemēram, "Bērtuļa nakts priekšvakarā" (par to Pēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķa nosaukums), "Bērtuļa nakts epizode" (par to profesora nosaukums), "Kārlis IX pie Koliņjī". Hūns daudz pētīja vestures materiālus, lai varētu precīzi attēlot vidi, tērpus u.tml. Gleznā "Bērtuļa nakts priekšvakarā" attēlots, kā vecs, fanātisks katolis piestiprina svai cepurei baltu krustu – pazīšanās zīmi. Tieši ar šo gleznu Hūns kļuva slavens Pēterburgas akadēmiskajās aprindās.
Vēlāk Hūns deva priekšroku sadzīviskajam žanram ("Galdnieka darbnīca", "Bretaņas zemnieku sēta" utt.), kā arī gleznoja intīmus un reprezentatīvus portretus ("Sievietes portrets" utt.).
Hūns lietoja brīvu otas triepienu, izteiksmīgas faktūras, krāsainību. (Hūns arī pievērsās akvarelim, kur plaši izmantoja gaismēnu attiecības.) Viņš bija arī portretists, kā arī plenēra gleznotājs (akvareļos, kur viņa darbi izceļas ar īpaši dzidru, gaišu krāsu gammu), ar Latviju saistītie darbi ir sadzīviskas ainiņas ("Latviete pie skapja" utt.). Hūns pievērsa uzmanību tautastērpu studijām.
Hūns arī daudz zīmējis. 1862. gadā pēc Krievijas Ķeizariskās ģeogrāfijas biedrības lūguma viņš devās uz Vjatkas un Kazaņas guberņām, kur zīmēja vietejos iedzīvotājus, tautastērpus, sadzīves ainas ("Buhāriete, hiviete un tatāriete"). Daudzos Hūna zīmējumos attēlota daba ("Pievolgas ainava", "Daugava pie Lielvārdes"). Zīmējumi darināti galvenokārt ar ogli, tušu, sēpiju, zīmuli.
