Kanaleto
Vikipēdijas raksts
Kanaleto, īstajā vārdā Džovanni Antonio Kanals (Canaletto, Giovanni Antonio Canal, * 1697. gada 18. oktobrī Venēcijā, † 1768. gada 20. aprīlī turpat) bija itāliešu gleznotājs, kurš daudz gleznojis Venēcijas ainavas jeb vedute. Kanaleto gleznoja brīvā dabā, kas viņa laikā bija neparasti, un īpaši augstu tiek vērtēta viņa izpratne par gaismas un ēnas efektiem.
[izmainīt šo sadaļu] Dzīve
Kanaleto dzimis aristokrātiskā ģimenē, kuras ģerboni viņš dažkārt arī izmantojis savā parakstā. Gleznošanu Kanaleto apguva pie sava tēva Bernardo Kanala, kurš gleznoja dekorācijas. Kanaleto kopā ar tēvu un brāli no 1716. līdz 1719. gadam strādājis Venēcijā un no 1719. līdz 1720. gadam Romā, kur viņi gleznojuši dekorācijas Alesandro Skarlati operām. Slavu Kanaleto ieguva, pievērsies ainavu glezniecībai; viņš ietekmējās no Džovanni Paolo Pannīni, ar kura darbiem bija iepazinies Romā. Pirmais parakstītais un datētais Kanaleto darbs ir "Arhitektūras kaprīze" (1723). Par vienu no Kanaleto izcilākajiem agrīnajiem darbiem uzskata gleznu "Mūrnieku pagalms" (1726-1730); šajā laikā viņš daudz gleznoja Venēcijas kanālus un Dodžu pili.
Apmēram 1723. gadā Kanaleto uzgleznoja četras lielizmēra gleznas Lihtenšteinas princim, 1725.-1726. gadā – gleznu sēriju tirgotājam Stefano Konti. Kanaleto patroni gan lielākoties bija angļu kolekcionāri, starp kuriem īpaši jāizceļ britu konsuls Venēcijā Džozefs Smits, kurš vēlāk savu plašo kolekciju pārdeva karalim Džordžam III. 1730-tajos gados Kanaleto saņēma tik daudz pasūtījumu, ka gleznoja pat no zīmējumiem. Dažkārt Kanaleto izmantoja camera obscura – ierīci, kas ar lēcas palīdzību projicē ainavu uz ekrāna; to iespējams izmantot kā pamatu gleznai vai zīmējumam.
1740. gadā sākās Austrijas mantojuma karš; samazinājās Venēcijas apceļotāju un līdz ar to arī Kanaleto klientu skaits. Džozefs Smits rosināja Kanaleto pievērsties arī citām Itālijas vietām, piemēram, Romai. Šajā laikā Kanaleto sāka gleznot iedomātas ainavas – capriccio un veduta ideata. Kanaleto pievērsās arī grafikai un radīja 34 ofortu sēriju. 1746. gadā Kanaleto devās uz Angliju, kur palika līdz pat 1755. gadam. Kanaleto pamatā darbojās Londonā; uzskata, ka šajā periodā Kanaleto darbu kvalitāte strauji kritusies, tie kļuvuši mehāniski. Atgriezies Venēcijā, viņš 1763. gadā tika ievēlēts Venēcijas Akadēmijā.
Kanaleto māsasdēls Bernardo Belloto, kurš arī bija ainavu gleznotājs, dažkārt izmantoja Kanaleto vārdu, lai veicinātu savu darbu popularitāti.
