Karbonātu minerāls
Vikipēdijas raksts
Karbonātu minerāls ir minerāls, kas satur karbonāta anjonu: CO32-. Zemes garozā vieni no izplatītākajiem minerāliem. Visbiežāk sastopamie minerāli ir kalcīts, dolomīts un aragonīts, kuri veido tādus izplatītus iežus kā kaļķakmeni, marmoru, dolomītu. Šie ieži veidojas marīnos apstākļos, jūru vai okeānu gultnēs izgulsnējoties un uzkrājoties planktona organismu atliekām. Aragonītam ir liela loma bioloģijā - tas veido daudzu dzīvo organismu ārējo čaulu.
Vairāki karbonāti kalpo par nozīmīgām rūdām: no siderīta iegūst dzelzi, rodohrozīts ir mangāna izejviela utt.
Karbonāta jonam ir raksturīga trigonālā singonija - šo jonu veido oglekļa atoms, kas novietots trīs skābekļa atomu veidota vienādmalu trijstūra centrā. Tāpēc arī daudziem karbonātu mienrāliem piemīt trigonālā singonija.
Karbonāti parasti ir salīdzinoši mīksti, sālsskābē viegli šķīstoši. Pazīstami ap 80 karbonātu minerāli, no kuriem vairums ir reti.
Karbonātu klasē nereti iekļauj nitrātus, borātus un jodātus.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Karbonātu minerālu piemēri
[izmainīt šo sadaļu] Anhidrītu karbonāti
- Kalcīta grupa: Trigonālā singonija
- Aragonīta grupa: Ortorombiskā singonija
[izmainīt šo sadaļu] Anhidrītu karbonāti ar kompleksu sastāvu
- Dolomīta grupa: Trigonālā singonija
- Ankerīts CaFe(CO3)2
- Dolomīts (minerāls) CaMg(CO3)2
- Minrekordīts CaZn(CO3)2
- Baritokalcīts BaCa(CO3)2
[izmainīt šo sadaļu] Karbonāti ar hidroksila grupu vai halogēnu
- Karbonāti ar hidroksila grupu: Monoklīnā singonija
- Azurīts Cu3(CO3)2(OH)2
- Hidrocerusīts Pb3(CO3)2(OH)2
- Malahīts Cu2CO3(OH)2
- Rozazīts (Cu,Zn)2CO3(OH)2
- Fosgenīts Pb2(CO3)Cl2
- Hidrocinkīts Zn5(CO3)2(OH)6
- Aurikalcīts (Zn,Cu)5(CO3)2(OH)6
[izmainīt šo sadaļu] Hidratētie karbonāti
- Natrons Na2CO3·10(H2O)
- Lansfordīts MgCO3·5(H2O)
- Cellerīts Ca(UO2)(CO3)2·5(H2O)
