Kecalitctli
Vikipēdijas raksts
Kecalitctli (angliski - Quetzalitztli - no acteku valodas - "kecala putna zaļās spalvas + obsidiāns", vāciski arī Quetzalfeder-Edelgestein un Quetzalobsidian) ir jašmas varietāte - puscaurspīdīga - caurspīdīga, smaragdzaļa jašma no Gvatemalas - vērtīgs seno acteku kultūras dārgakmens. Raksturīgo akmens krāsu rada hromu saturoša muskovīta ieslēgumi.
Akmens ir minēts acteku kultūras pētnieka - franciskāņu misionāra Bernardino de Saaguna darbā Historia general de las cosas de Nueva Espana (Vispārēja informācija par lietām Jaunajā Spānijā) (16. gs. beigas). Sāguna acteku informatori stāsta, ka actekiem ir pieci vērtīgi dārgakmeņi:
- Kecalitctli (Quetzalitztli) - smaragdzaļa jašma
- Kecalčalčivitls (Quetzalchalchiuitl) - smalkgraudains zaļš žadeīts
- Čalčivitls (Chalchiuitl) - neidentificēts zaļš akmens
- Ksivitls (Xivitl) - tirkīzs
- Teuksiudžtls (Teuxiujtl) - augstas kvalitātes tirkīzs
Raksturīgi, ka konkistadori, pieprasot vērtslietas, sagaidīja, ka indiāņi nesīs dārgmetālus, bet tā vietā saņēma zaļus akmeņus, kurus acteki (un citas indiāņu kultūras) vērtēja augstāk nekā zeltu.
Par kecalitctli Saaguns raksta: "...akmens ir caurspīdīgs un blīvs kā obsidiāns. Tas ir vērtīgs, cienīts, dārgs; to ir vērts godināt; to ir vērts rūpīgi glabāt; tas ir iekārots, skaudības vērts..."
Acteku rīcībā nebija metālu, ar kuru apstrādāt šo salīdzinoši cieto akmeni. Tomēr ar citu cietu akmeņu, bambusa, ūdens un smilšu palīdzību acteki prata izgatavot lieliskus mākslas priekšmetus, kurus nereti atrod arheoloģiskajos izrakumos.
