Krustpils
Vikipēdijas raksts
|
|||
| Citi nosaukumi | poļu - Kryżborg vācu - Kreutzburg |
||
| Rajons | Jēkabpils rajons | ||
Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa, agrāk bija patstāvīga pilsēta.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Krustpils novads bijis apdzīvots jau 1.gt. pr. Kristus. To norāda arheoloģiskie izrakumi latgaļu Asotes pilskalnā (veikti 1949 - 1954. g.)un citur novadā.
Pirmo reizi rakstītos avotos Krustpils pieminēta 1237.g. kad Rīgas bīskaps netālu no Asotes uzcēla pili (Kreutzburg). Nosaukumu tā ieguva no krustveidā izvietotām telpām. Krustpils miests pieminēts arhibīskapa lēņu grāmatā 1511.gadā. Bet jau pirms tam blakus pilij bijusi apdzīvota vieta. 1585.g. Polijas karalis Stefans Batorijs Krustpili atdāvina N.Korfam un šīs dzimtas īpašumā Krustpils bija līdz 1920 g. Pēc Polijas dalīšanas 1772 g. Krustpili ieguva Krievija. Krievu-turku kara laikā(1877-1878). Krustpilī tika nometināti turku karagūstekņi no kuriem daudzi palika uz patstāvīgu dzīvi. Netālu no Asotes pilskalna ir turku kapi. 1784. g. Krustpils ieguva miesta statusu. Krustpils attīstību veicināja Rīgas - Orlas dzelzceļa līnijas būve 1861.g. Pēc 1904. g., kad atklāja Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līniju, miesta nozīme pieauga. Pilsētas tiesības piešķīra 1920. g. 1924. g. pilsētai pievienoja Zīlānu staciju un Zīlānu ciemu. 1932. g. uzbūvēta cukurfabrika. 1935. g. Krustpilī dzīvoja 3658 iedzīvotāji, tai skaitā 53% bija latvieši. 1950-1962. g. - rajona centrs. 1962. g. tika pievienota Jēkabpilij.
|
|
Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
