Lībiešu valoda
Vikipēdijas raksts
Lībiešu valoda (Līvõ kēļ) ir izmirstoša Latvijas pamatiedzīvotāju valoda.
[izmainīt šo sadaļu] Rakstība un gramatika
Lībiešu alfabēts: A/a, Ā/ā, Ä/ä, Ǟ/ǟ, B/b, D/d, Ḑ/ḑ, E/e, Ē/ē, F/f, G/g, H/h, I/i, Ī/ī, J/j, K/k, L/l, Ļ/ļ, M/m, N/n, Ņ/ņ, O/o, Ō/ō, Ȯ/ȯ, Ȱ/ȱ, Õ/õ, Ȭ/ȭ P/p, R/r, Ŗ/ŗ, S/s, Š/š, T/t, Ț/ț, U/u, Ū/ū, V/v, Z/z, Ž/ž.
Aa, Ää (platais e), Ä'ä' (garais, platais e) Bb, Dd, Ḑḑ (mīkstais d), Ee, Ēē, Ff, Gg, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ll, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Ōō, Òò ( o ar punktiņu), Ò'ò' (o ar punktiņu un garumzīmi) Õõ, Õ'õ' (õ ar garumzīmi), Rr, Ŗŗ, Ss, Šš, Tt, Ţţ (mīkstais t), Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž
Latviešu skaņas C un Č veido ar līdzskaņu salikumu Ts un Tš, kas izrunājas kā latviešu vārdā pats. Kā visām somugru valodām, ir liela patskaņu bagātība, daudz divskaņu un ir pat trijskaņu. Rakstība ir pēc izteikta fonētiskā principa.
Lībiešu valodā ir trīs intonācijas: stieptā, krītošā un lauztā, vārdos ar lauztu intonāciju lūzuma vieta tiek atzīmēta ar apostrofu.
Lībiešu valodā ir viena dzimte, divi skaitļi un astoņi galvenie locījumi (nominatīvs kas?; ģenitīvs kā? datīvs kam?; partitīvs ko? instrumentālis ar ko?; illatīvs kurp?; inesīvs kur?; elatīvs no kurienes ?;) četri laiki (tagadne; vienkāršā pagātne; saliktā tagadne; saliktā pagātne;)
Uzsvars vienmēr uz pirmās zilbes, bet garākos vārdos var būt arī palīguzsvars.
[izmainīt šo sadaļu] Lībiešu valodas saglabāšana
Lībiešu valodu Latvijā iespējams apgūt Rīgā, Ventspilī un Kolkā, kā arī studējot somugru valodas Latvijas Universitātē
Lībiešu valodu kā pamatiedzīvotāju valodu aizsargā valodas likums, tās, kā arī lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma, saglabāšanai izveidota valsts ilgtermiņa mērķprogramma “Lībieši Latvijā” un kultūrvēsturiskais rezervāts “Līvõd rānda” Lībiešu krasts Ziemeļkurzemē. Tomēr vairākos avotos norādīts, ka valsts finansējuma trūkuma un neieinteresētības dēļ šie pasākumi nav devuši gandrīz neko.
