Līcis
Vikipēdijas raksts
Līcis ir ūdenstilpe, kuru no trim pusēm ieskauj sauszeme. Līcis vienmēr ir daļa no lielākas ūdenstilpes - līcis var būt daļa no okeāna, jūras, ezera, upes, arī mākslīgas ūdenskrātuves.
[izmainīt šo sadaļu] Līču veidošanās
Līči bieži veidojas ūdenstilpes krastos ar nevienmērīgu ģeoloģisko uzbūvi, kur viļņu un/vai straumes enerģija ātrāk izskalo mazāk noturīgos iežus un lēnāk - noturīgākos iežus. Līčiem var būt arī cita izcelsme, piemēram tektoniska izcelsme, kad noteikta zemes platība iegrimst un/vai cita paceļas, līčus var veidot arī ledājs, erodējot grunti savā ceļā. Ir arī citi līču veidošanās mehānismi.
[izmainīt šo sadaļu] Termina robežas
Ne vienmēr skaidri nošķirama robeža starp līčiem un citu veidu ūdenstilpēm, piemēram, jūrām - šeit vairāk balstās uz tradīciju nevis uz noteiktu ģeogrāfijas definīciju ievērošanu. Piemēram, Baltā jūra ģeomorfoloģiski būtiski neatšķiras no Persijas līča. Ir gadījumi, kad ūdenstilpe tiek saukta par līci, kaut arī tā nav pilnībā nošķirta no trim pusēm - piemēram Adenas līcis ir savienots ar Sarkano jūru.
Latviski par līčiem dēvē gan ļoti lielus okeāna līčus (Bengālijas līcis), gan ļoti mazus upju ielokus. Citās valodās atkarībā no izmēra līčus apzīmē ar dažādiem vārdiem. Piemēram angliski liels līcis saucas bay, kamēr mazs līcis - sound. Latviski abos gadījumos tiek lietots vārds "līcis".
[izmainīt šo sadaļu] Pazīstamākie jūras un okeānu līči
- Rīgas jūras līcis
- Somu līcis
- Botnijas līcis
- Biskajas līcis
- Bengālijas līcis
- Persijas līcis
- Gvinejas līcis
- Hudzona līcis
- Meksikas līcis
