Lūzums (mineraloģija)
Vikipēdijas raksts
Lūzums ir mineraloģijas termins ar kādu apzīmē virsmas, kādas ir neregulāras formas gabaliem, kas radušies, ar sitienu vai spiedienu sadalot minerāla paraugu. Ir svarīgi nejaukt lūzumu ar skaldnības virsmām - lūzums ir nejaušs plīsums, kas šķietami neievēro minerāla kristāliskā režģa noteiktās likumsakarības. Tomēr tieši kristāliskā režģa īpatnības nosaka ne tikai skaldnības virsmu esamību un izskatu, bet arī lūzuma virsmas izskatu.
Lūzums dažādu veidu minerāliem atšķiras un to var izmantot kā vienu no vizuāli noteicamām pazīmēm minerāla veida noteikšanai. Izšķir šādus lūzuma veidus:
- gliemežnīcas - lūzuma virsmā redzamas sitiena vai spiediena virzienam perpendikulāras koncentriskas lokveida līnijas, kas nedaudz atgādina gliemežnīcas čaulas rakstu. Šāds lūzums raksturīgs amorfiem materiāliem un dažām kristāliskām vielām (kvarcs, stikls, obsidiāns);
- nelīdzens - lūzuma virsmai nav likumsakarību;
- gluds;
- šķiedrains;
- āķains - bieži novērojams metāliem, kurus iespējams kalt (zelts, sudrabs, varš, platīns);
- skabargains (hrizotils);
- zemjains (limonīts);
Nereti izdala arī citus lūzuma veidus.
