Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība
Vikipēdijas raksts
Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība (LNNK) bija politiska organizācija Latvijā no 1988. gada līdz 1990. gadu vidum.
LNNK tika dibināta 1988. gadā kā latviešu nacionālistu kustība. Atšķirībā no Latvijas Tautas Frontes, kas tolaik iestājās par Latvijas autonomiju PSRS sastāvā, LNNK jau tolaik iestājās par Latvijas neatkarību. Starp toreizējiem LNNK līderiem minami Eduards Berklavs, Visvaldis Lācis, Einars Repše, Andrejs Krastiņš un Juris Dobelis.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, LNNK tika pārreģistrēta kā nacionāli konservatīva politiska partija. 5. Saeimas vēlēšanās 1993. gadā tā ieguva 15 deputātu vietas Saeimā un bija ietekmīga opozīcijas partija. 1994. gadā LNNK uzvarēja pašvaldību vēlēšanās Rīgā, taču pēc tam tās popularitāte kritās. LNNK pārstāvim Andrejam Krastiņam 5. Saeimas laikā starp Valda Birkava un Māra Gaiļa valdību tika uzticēts veidot valdību, tomēr tā neguva Saeimas vairākuma atbalstu. 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā LNNK zaudēja pusi no deputātu vietām Saeimā, un drīz tā apvienojās ar partiju Tēvzemei un Brīvībai, izveidojot jaunu partiju - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.
[izmainīt šo sadaļu] Vēlēšanu statistika
| Vēlēšanas | Nodotās balsis | Procenti balsu | Deputātu vietas |
|---|---|---|---|
| 5. Saeimas vēlēšanas (1993) | 149 347 | 13,4% | 15 |
| 6. Saeimas vēlēšanas (1995)1 | 60 352 | 6,3% | 8 |
1 Kopā ar Latvijas Zaļo partiju
