Latvijas Republikas ģerbonis
Vikipēdijas raksts
Ģērbonis ir pēc heraldikas (ģērboņa zinātnes) likumiem darināts simbolisks attēls. Savi ģērboņi ir valstīm, pilsētā, citās zemēs arī dižciltīgajiem un kārtām. Aprakstot ģērboņus, pieņemts puses apzīmēt ne no skatītāju, bet no ģērboņu nesēja (tā zīmējuma kreiso malu sauc par ģērboņa labajiem sāniem).
Latvijas valsts ģērbonis apstiprināts Satversmes sapulcē 1921. gadā 16. jūlijā. Autors ir grafiķis, profesors Richards Zariņš. Tā apraksts šāds:
Valsts lielā ģērboņa vairogs ir dalīts un apakšā skaldīts.
Augšā: no zilā laukuma apakšējā malas paceļas zelta saules puse.
Apakšas labā pusē: stāvoša, pa kreisi pagriezusies sarkana lauva (Kurzeme un Zemgale).
Apakšas kreisā pusē: stāvošs, pa labi pagriezies sudraba grifs ar zobenu labajā ķetnā (Vidzeme un Latgale), laukums sarkans.
Virs vairogs: 3 zelta piecstūrainas zvaigznes simbolizē Kurzemi, Vidzemi, Latgali (tāds bija Latvijas teritorijas dalījums cara laikos).
Vairoga turētāji: sarkana lauva labajā pusē un kreisajā pusē sudraba grifs.
Zem vairoga: stilizētas ozola lapu pinums un sarkanbaltsarkana lente valsts karoga samēros.
Lēcoša saule ar 19 stariem simbolizē atdzimušo Latviju ar tās 19 apriņķiem (vecos zīmējumos saulei 17 stari, jo tad bija tikai 17 apriņķu).
Sarkanā lauva sudrabā laukā ņemta no agrākās Kurzemes hercogistes ģērboņa un simbolizē Kurzemi un Zemgali. Parasti ģērboņos lauva izteic spēku, stiprumu, izturību.
Kurzemes hercogiste pastāvēja no 1561. - 1795. gadam, sākumā kā Polijas, vēlāk kā Krievijas impērijas sastāvdaļa.
Sudraba grifs ar zobenu ķetnā ir agrākās Aizdaugavas hercogistes ģērbonis un tagad simbolizē Vidzemi un Latgali. Parasti ģērboņos grifs izteic gudrību un rosīgumu.
Pēc Livonijas sabrukuma 1561. gadā, Vidzemi un Latgali pievienoja Polijai, kas tais laikos bija vienota ar Lietuvu. 1566. gadā Vidzemi un Igauniju apvienoja par Aizdaugavas hercogisti un atzina par Lietuvas sastāvdaļu. Par jaunās hercogistes ģērboni izvēlējās tās pavēlnieka Chodkeviča dzimtas vapeni: sarkanā laukā studraba grifu ar zobenu labajā ķetnā. 1629. gadā Aizdaugavas hercogiste bija sadalīta, Vidzemi pieveinojot Zviedrijai, bet Latgali atstājot Polijai.
Trīs zelta zvaigznes virs vairoga simbolizē trīs Latvijas provinces: Kurzemi ar Zemgali (abas bieži uzskata par vienu kopēju provinci), Vidzemi un Latgali.
Ģērboņa greznojumam izlietoti ozola zari - sens latviešu vīrišķības un izturības simbols.
