Nesējraķete
Vikipēdijas raksts
Nesējraķete – kosmiskais nesējs, raķete, kuru izmanto kā transportlīdzekli kosmisko lidaparātu ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā. Šobrīd kosmonautikas praksē izmanto tikai daudzpakāpju nesējraķetes. Nesējraķetes pakāpes var būt vienreiz izmantojamas, ja tās pēc atdalīšanas nokrīt un iet bojā vai arī daudzkārt izmantojamas, ja tās nolaižas uz Zemes ar izpletni vai kā citādi.
Pēc degvielas tipa izšķir šķidrā kurināmā un cietā kurināmā raķetes, kā arī to kombinācijas. Cietā kurināmā pakāpes parasti izmanto starpkontinentālajās ballastiskajās raķetēs un kā nesējraķešu starta paātrinātājus. Kā šķidro degvielu parasti izmanto petroleju, sašķidrināto ūdeņradi, hidrazīnu u.c.
Nesējraķetes parasti tiek palaistas uz sauszemes no īpaši izbūvēta starta kompleksa, raķešu šahtas vai no mobilās platformas. Raķetes arī var startēt no okeānā peldošas starta platformas vai no zemūdenes, kā arī no lidmašīnas.
