Normānisma teorija

Vikipēdijas raksts

Normānisma teorija proponē to, ka Kijevas Krievzeme (Киевская Русь), varētu būt ieguvusi savu nosaukumu no tās skandināvu valdnieku nosaukuma, tāpat kā tas ir noticis gadījumā ar Normandiju.

Saskaņā ar ap 1113. gadu sarakstīto hroniku "Pagājušo laiku stāsts" (Повесть временных лет, [1]), ko sarakstīja kāds mūks vārdā Nestors ([2]), rusi bija varjagu(vikingu, jeb normaņu) grupa, kas dzīvoja Baltijas jūras pretējā krastā, Skandināvijā. Varjagi vispirms tika padzīti, bet tad ielūgti atpakaļ valdīt pār karojošajām slāvu un somugru Novgorodas ciltīm:

"Četras ciltis, kuras bija spiestas maksāt nodevas varjagiem – čudi, slāvi, vepsi un kriviči izdzina skandināvus atpakaļ pāri jūrai, atsakoties maksāt turpmāk tiem meslus un sāka valdīt paši. Bet viņiem nebija likuma. Tāda veidā radās nesaskaņas to vidū un tie sāka karot viens ar otru. Tad viņi teica sev – ‘Meklēsim valdnieku, kas varētu valdīt pār mums un tiesnesi saskaņā ar paradumiem.’ Tā viņi nokļuva pāri jūrai pie vikingiem, pie rusiem. Šie varjagi bija pazīstami kā rusi, citi tos sauca par svēdiem, citi par normaņiem vai angliem, bet vēl citi par gotiem. Tad čudi, slāvi, kriviči un vepsi teica rusiem: "Mūsu zeme ir liela un bagāta, bet tanī nav kārtības. Nāciet un valdiet, kļūstiet par ķēniņiem pār mums." Tika izvēlēti trīs brāļi un tie paņēma sev līdzi visus rusus un pārcēlās."(Nestors)

Turpmāk hronika vēsta, ka viņi iekaroja Kijevu un izveidoja Kijevas Krievzemi. Teritorija, kuru tie pakļāva, tika nosaukta to vārdā, tāpat kā šīs zemes vietējie iedzīvotāji.

Normānisma teorija balstās arī uz 10 gadsimta musulmaņu ceļotāju Ibn Fadlanu ([3]), kurš lieto vārdu rusiyyah kā apzīmējumu cilvēkiem, kuri parasti tiek interpretēti kā Astrahaņas tuvumā esošie vikingi, un persiešu ceļotāju Ibn Rustahu([4]), kurš bija apmeklējis Novgorodu un aprakstījis, kā rusi ekspluatē slāvus:

"Ja runā par rusiem, tad tie dzīvo uz salas.... lai to apietu apkārt vajag trīs dienas, to klāj biezs pamežs un mežs, tā ir gandrīz neapdzīvota.... Viņi laupa slāvus lietojot kuģus lai tos sasniegtu, viņi tos izmanto kā vergus un pārdod. Viņiem nav apstrādājamu lauku, tie iztiek tikai no tā ko salaupa slāvu zemēs.... Kad dzimst dēls, tēvs pieceļas pār jaunpiedzimušo ar zobenu rokās, nomet to zemē un saka: ‘Es tev neatstāšu nekādu īpašumu, visu kas tev būs tu iegūsi ar šo ieroci.’" (Ibn Rustahs)

Kad varjagi ieradās Konstantinopolē (sensk. Miklagard, sensl. Czargrad), bizantieši uztvēra un aprakstīja rusus kā no slāviem atšķirīgus cilvēkus. Bizantijas imperatora Konstantīna VII ([5]), 950 gadā sarakstītajā zinātniskā darbā, kas ar vienkāršoto nosaukumu pazīstams kā "Impērijas pārvaldīšana"(oriģinālā Προς τον ίδιον υιόν Ρωμανόν, [6], latīņu transkripcijā Pros ton idion yion Romanon), ir doti nosaukumi Dņepras krācēm divās valodās - rusu un slāvu:

• Essoupi (senskandināvu - vesuppi, "neguli")
• Oulvorsi (sensk. holmfors, "salas krauja")
• Gelandri (sensk. gjallandi, "bļaujoša, skaļa zvanīšana")
• Aeifor (sensk. eiforr, "vienmēr negants")
• Varouforos (sensk. varufors, "stāva krauja", jeb barufors, "straujš vilnis")
• Leanti (sensk. leandi, "verdošs, kūsājošs", jeb hlaejandi, "smejošs")
• Stroukoun (sensk. strukum, "strauja straume").

Svētā Bertana annālēs, kas attiecināmas uz imperatora Luija II ([7]) galmu Ingelheimā, 839. gadā (tas pats gads, kad varjagi pirmo reizi parādās Konstantinopolē), tiek stāstīts, kā vizītē ierodas delegācija no Bizantijas imperatora. Delegācijas sastāva bija divi vīri, kas sevi sauca par rusiem. Luijs jautāja par viņu izcelsmi un uzzināja, ka tie bija Svēdi(zviedri). Baidoties no tā, ka tie varētu spiegot savu brāļu dāņu labā, viņš tos ieslodzīja.

Šī teorija vēsta, ka nosaukums rusi ir līdzīgs tam, kā somi un igauņi sauc zviedrus (ruotsi, rootsi). Šis nosaukums ir cēlies no senskandināvu jēdziena ‘airētājs, cilvēks kurš airē’, jo airēšana bija parastais kuģošanas veids Krievijas upēs, kā arī tam ir sakars Zviedrijas provinci Roslāgenu, jeb Rodenu, no kuras nāca vairums varjagu. Mūsdienu skandināvu avotos Austrumeiropa dažkārt tiek dēvēta par Lielo Zviedriju vai Auksto Zviedriju, līdztekus daudz populārākam apzīmējumam – Gardarike(t.i. pilsētu zeme). Tiek proponēts, ka vikingiem ir bijusi paliekoša ietekme senajā Krievzemē, par ko liecina arī valodas aizguvumi, tādi vārdi kā

• yabeda (sūdzēties, sensk. aembaetti ”darīt pakalpojumu”)
• skot (lops, sensk. skattr „maksāt nodevu”)
• knut (pletne, sensk. knutr „koks ar mezglu”).
  

Arī pirmo triju Rjuriku dinastijas ([8]) valdnieku vārdi bija skandināvu izcelsmes – Oļegs (Helgi), Olga (Helga) un Igors (Ingvars).