Osmusāre
Vikipēdijas raksts
| Osmusāre Osmussaar |
|
|---|---|
 |
|
 Koordinātes: |
59°18'Z 25°22'A |
| Salu grupa: |
- |
| Jūra, okeāns, ezers: |
Baltijas jūra |
| Valsts: |
Igaunija |
| Iedzīvotāju skaits: |
viena ģimene |
| Lielākā pilsēta, ciems: |
nav |
| Platība: |
4,69 km² |
| Augstākais punkts: |
8 m |
| Garums: |
4,6 km |
| Platums: |
1,3 km |
Osmusāre (igauniski - Osmussaar, zviedriski - Odensholm) - sala Baltijas jūrā, pieder Igaunijai, atrodas pie ieejas Somu līcī, Igaunijas ziemeļrietumu piekrastē, 7,5 km no krasta, Lēnes apriņķī. No salas līdz Somijai, Hanko pussalai ir 62 km. Salas krasta līnijas garums - 14 km.
Salas zviedru nosaukums radies no dieva Odina vārda - Odins, saskaņā ar leģendu, esot šajā salā apbedīts.
Uz salu var nokļūt, noīrējot laivu.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Daba
Sala radusies, jūras gultnei ceļoties augšup pēc ledus laikmeta beigām. Pašlaik Osmusāre turpina celties ar ātrumu 2 - 3 mm gadā.
Osmusārē atrodas vērtīgi ģeoloģiskie pieminekļi - ordovika kaļķakmens klintis, atsegtas kaļķakmens slāņu virsmas, krasta nogulumu vaļņi, lieli laukakmeņi.
Pirms aptuveni 540 miljoniem gadu ap 7 km ziemeļaustrumos no tagadējās salas nokrita Neugrundas meteorīts, kura diametrs bija ap 400 metri. Meteorīts izveidoja krāteri, kura diametrs bija ap 7 km un dziļums vairāk kā 500 m. Vēl 10 km rādiusā ap krāteri ieži tika deformēti. Mūsdienās sauszemē redzamie ieži, tai skaitā Osmusāres kaļķakmens, veidojušies pēc šī meteorīta.
Salas ziemeļaustrumu piekrastē ir ainavisks stāvkrasts - kaļķakmens klints, kas ir līdz 6 m augsta. Citos krastos ir savdabīgi kaļķakmens oļu vaļņi, salas centrālajā daļā ir aizauguši agrākie ezeri - Lillahamne un Inahamne.
1996. gadā salā izveidots Osmusāres ainavu liegums.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Pirmoreiz rakstos minēta 1250. gadā kā Hothensholm.
Pirmā bāka salā tika uzcelta 1766. gadā. 1804 - 1941. gados salā atradās no akmens celta bāka, kas karā tika nopostīta. Patreizējā 35 m augstā betona konstrukcijas bāka celta 1954. gadā.
1914. gada 26. augustā pie salas nogrima vācu karakuģis "Magdeburg".
Līdz otrajam pasaules karam salā septiņos ciematiņos dzīvoja ap 130 cilvēki, pārsvarā zviedri. Salas iedzīvotāji pameta salu 1944. gadā, bēgot uz Zviedriju. Sākoties karam Osmusāre bija pēdējā Igaunijas daļa, kas tika atdota vāciešiem. 1992. gadā PSRS armijas daļas salu atstāja - sākotnēji atstātā infrastruktūra bija salīdzinoši labā stāvoklī, taču ar laiku tika izlaupīta.
Salā kopš 2001. gada atgriezusies viena ģimene kas nodarbojas ar aitkopību.
Mūsdienās Osmusārē ir dabas liegums un vēsturiskajiem zemes īpašniekiem netika dotas tiesības atgūt savu īpašumu salā, kompensējot to ar īpašumu citur. Šeit atrodas arī Igaunijas robežsargu bāze.
[izmainīt šo sadaļu] Apskates objekti
- Kaļķakmens klinšu stāvkrasts salas ziemeļaustrumos, augstums līdz 6 m, klintīm interesanta forma;
- Artilērijas infrastruktūra
- Baznīcas drupas
