Pāvests Kaliksts II
Vikipēdijas raksts
Kaliksts II (lat. Calixtus, Callistus PP. II) ((īstajā vārdā grāfs Gvido vai Burgundijas Gi, fr. Gui, Guy de Bourgogne); (ap. 1060 — 1124. gada 13. decembrī) — pāvests no 1119. gada 2.februāra līdz 1124.gada 13.decembrim.
Burgundijas grāfa, Vilhelma Lielā dēls, Luija VI tuvs radinieks. Vīnes arhibīskaps (1088) un pāvesta legāts Francijā (1106).
Palīdzot normāņu feodāļiem, aplenca Sutrī pilsētu, kur atradās antipāvests Grigorijs VIII (jau pirms Kaliksta II, viņu iecēla imperators Heinrihs V) un piespieda iedzīvotājus izdot pretinieku, kuru nekavējoties ieslodzīja cietumā.
Vissvarīgākais, ko paveica Kaliksts II, bija Vormsas konkordāta noslēgšana ar Heinrihu V, kas ļāva izbeigt piedesmit gadus ilgušos strīdus par investitūru. 1123. gadā Laterānas I. koncils svinīgi apstiprināja konkordātu. Pāvests izdeva rīkojumu, ka katrs, kurš solījis doties krusta karagājienā pret neticīgajiem un to nav izdarījis, ir sodāms ar izraidīšanu no baznīcas uz gadu. Saglabājušās ir dažas Kaliksta II vēstules un svēto apraksti.
