Pšemisla
Vikipēdijas raksts
Pšemisla - sena pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistē Sanas krastos pie Ukrainas robežas.
|
|||
| Pšemislas satelītattēls | |||
| Iedzīvotāji (2005) | 67 013 | ||
| Rakstos | no 981.g | ||
| Pilsēta | vismaz no 1389.g | ||
| Vojevodiste | Piekarpatu | ||
| Mājaslapa | www.um.przemysl.pl | ||
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Pilsēta varētu būt radusies ap 8.gs., kad apvidus bija Lielmorāvijas valdījumā. Kad ungāri ap 899.gadu sagrāva Lielmorāviju, šeit dzīvojošie baltie horvāti nonāca Kijevas Krievzemes pakļautībā. Pšemisla tika uzskatīta par t.s. Sarkanās Krievzemes galveno centru, un līdz 13.gs otrajai pusei par šo teritoriju notika cīņas starp Poliju, Kijevas Krievzemi un Ungāriju, līdz pilsēta nokļuva Polijas sastāvā, un 1389.gadā Vladislavs Jagello apstiprināja Magdeburgas tiesību piešķiršanu Pšemislai.
Līdz pat Plūdiem Pšemisla bija rosīga tirdzniecības pilsēta ar poļu, rutēņu, ebreju, vācu, čehu un armēņu kopienām, tomēr 17.gs karu rezultātā pilsēta panīka.
1772.gadā Pirmajā Polijas dalīšanā Pšemisla nokļuva Austrijas sastāvā. Tā kā pilsēta atradās stratēģiskā vietā netālu no Krievijas robežas, Pšemisla no 19.gs vidum līdz Pirmā pasaules kara sākumam tika pārvērsta par stipru militāru bāzi un 3.lielāko tālaika cietoksni Eiropā (aizsardzības līnijas 45 km garumā ar 44 fortiem, garnizons - 85 000 karavīri).
Nav brīnums, ka Pirmā pasaules kara laikā šeit notika sīvas cīņas. Kara sākumā Krievijas karaspēks 1914.gada augustā spēji uzbruka Pšemislai. Cietoksnis izturēja, tomēr Krievijas karaspēks 1914.gada oktobrī veica otru uzbrukumu Pšemislas nocietinājumiem, un aplenkuma rezultātā 1915.gada 22.martā cietoksnis krita. Krievijas karaspēks saņēma gūstā 126 000 karavīru. Tomēr 1915.gada 3.jūnijā Austroungārijas karaspēks Pšemislu atguva. Kauju rezultātā no abām pusēm krita ap 115 000 karavīru.
Pēc Pirmā pasaules kara Pšemisla bija diskusiju objekts starp jauno Polijas valsti un Rietumukrainas Republiku. No 1918.gada 3.novembra līdz 12.novemtrim pilsētā notika ielu cīņas starp poļu un ukraiņu spēkiem. Ukraiņi tika sakauti un pameta pilsētu.
Pēc Otrā pasaules kara sākuma cauri pilsētai pa Sanas upi līdz 1941.gada jūnijam gāja PSRS-Vācijas robeža. Pēc Otrā pasaules kara PSRS pilsētas austrumu daļu atdeva Polijai.
