Poznaņa
Vikipēdijas raksts
Poznaņa (Poznań) - pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes centrs Vartas upes krastos.
Viena no senākajām Polijas pilsētām. Viens no Polijas valsts veidošanās centriem.10.gs vidū (Pjastu dinastijas laikos) - Polijas galvaspilsēta. Lielpolijas galvaspilsēta. Poznaņas katedrālē atrodas pirmo Polijas karaļu ka pavietas. Līdz 1945.gadam Poznaņā dzīvoja apm. 10 % vāciešu, kuri pēc 2.pasaules kara tika padzīti no pilsētas.
|
|||
| Poznaņas satelītattēls | |||
| Iedzīvotāji (2005) | 570 352 | ||
| Citi nosaukumi | latīņu - Posnania vācu - Posen |
||
| Pilsēta | no 1253.g | ||
| Vojevodiste | Lielpolijas | ||
| Mājaslapa | www.city.poznan.pl | ||
[izmainīt šo sadaļu] Hronoloģija
- 8.gs - 9.gs - pirmās pils celtniecība.
- 968.gads - tiek dibināta pirmā Polijas bīskapija un celta pirmā katedrāle Polijā. Polijas karalis Meško I pieņem kristietību.
- 1038.gads - Bohēmijas karalis Bržetislavs I noposta pilsētu. Polijas galvaspilsēta pārceļas uz Mazpolijas pilsētu Krakovu.
- 1138.gads - Poznaņa kļūst par Lielpolijas galvaspilsētu.
- 1253.gads - Pršemisls I piešķir Poznaņai Magdeburgas tiesības. Pilsētā apmetas daudz vācu iedzīvotāju.
- 13.gs - 16.gs - Poznaņa ir liels tirdzniecības centrs.
- 1519.gads - Poznaņā tiek dibināta otra senākā augstākā mācību iestāde Polijā - Lubraņska akadēmija.
- 16.gs - Poznaņas "zelta laikmets". Tā ir viena no lielākajām un bagātākajām pilsētām Polijā.
- 1655.gads - saistībā ar zviedru iebrukumu un epidēmijām, pilsētas uzplaukums apstājas. Pilsēta pamazām zaudē 5/6 no iedzīvotājiem.
- 1719. - 1753.gads - Poznaņā tiek nometināti vācu un holandiešu iedzīvotāji.
- 1793.gads - Polijas otrā dalīšana. Poznaņa nonāk Prūsijas varā un kļūst par provinces centru.
- 1806.gads - poļu ģenerāļa Dombrovska daļas ieņem Poznaņu. Tā iekļaujas Varšavas hercogistes sastāvā.
- 1815.gads - Vīnes kongresa lēmumu rezultātā, Poznaņu atkal iekļauj Prūsijas sastāvā, un tā kļūst par Poznaņas Lielhercogistes galvaspilsētu.
- no 1828.gada - Poznaņa pamazām kļūst par stipru cietoksni un militāro bāzi.
- 1848.gads - Poznaņas Lielhercogiste kļūst par Posenas provinci Prūsijas sastāvā.
- 1918. - 1919.gads - Lielpolijas sacelšanās. Pēc Versaļas līguma nosacījumiem Poznaņa kļūst par atjaunotās Polijas sastāvdaļu. Aizbrauc daļa vācu iedzīvotāju.
- 1938. - 1945.gads - Poznaņa tieši inkorporēta Trešajā Reihā. Poļi tiek izvesti uz Polijas centrālo daļu, bet nometināti etniskie vācieši no Austrumeiropas un Baltijas valstīm.
- 1945.gada janvāris-februāris - pēc smagām kaujām pilsētu ieņem Padomju armija un poļu daļas. Tiek nopostīti 90% no vecpilsētas.
- 1956.gada jūnijs - Poznaņas nemieri.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
- Boļeslavs I (Bolesław I Chrobry) - Polijas pirmais karalis. Apglabāts Poznaņas katedrālē.
- Pauls fon Hindenburgs (Paul Ludwig Hans Anton von Beneckendorff und von Hindenburg) - Vācijas karavadonis un prezidents. Dzimis Posenē.
- Augusts Hlonds (August Hlond) - Poznaņas arhibīskaps, Polijas katoļu primāts.
- Jordāns (Jordan) - pirmais Polijas bīskaps.
- Kšištofs Komeda (Krzysztof Komeda) - poļu džeza muzikants un komponists. Dzimis Poznaņā.
- Meško I (Mieszko I) - Polijas pirmais kņazs. Polijas valsts nodibinātājs. Apglabāts Poznaņas katedrālē.
- Ernsts Tollers (Ernst Toller) (*1893 †1939) - rakstnieks. Dzimis Posenē.
