Silīcijs
Vikipēdijas raksts
| Nosaukums, simbols, numurs | Silīcijs, Si, 14 |
| Atommasa | 28,0855 g/mol |
| Blīvums | 2330 kg/m 3 (kristāliskā veidā) |
| Kušanas temperatūra | 1687 K (1414°C) |
| Vārīšanās temperatūra | 3173 K (3265°C) |
Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14. Silīcijs dabā brīvā veidā ir sastopams ļoti reti (ieslēgumu veidā iežos), bet lielos daudzumos ir sastopams oksīda veidā (SiO2), kā arī alumosilikātos. Brīvā veidā silīcijs var būt pelēka kristāliskā viela (kristāliskā veidā), vai arī brūns pulveris (amorfā veidā). Savienojumos silīcijam parasti ir vertība +4, lai arī var būt +2 (ļoti nestabili savienojumi), iespējama arī vērtība -4 (silicīdos). Silīcijs var veidot savienojumus ar ūdeņradi (līdzīgi kā ogleklis), taču tie ir ievērojami nestabilāki un reaģētspējīgāki nekā analogie oglekļa savienojumi. Tīru silīciju galvenokārt lieto par pusvadītāju. No tīra, monokristāliska silīcija izgatavo arī AFM zondes un citus MEMS komponentus. Silīciju saturošus organiskos polimērus (silikonu) lieto spraugu noblīvēšanai mitrās vietās. Silīciju liek klāt arī dzelzs sakausējumiem, lai palielinātu elektrisko pretestību. Brīvā veidā silīciju parasti iegūst reducējot no silīcija dioksīda ar magniju.
