Sports Latvijā
Vikipēdijas raksts
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Basketbols
Latvijā ir senas basketbola tradīcijas. Latvija uzvarēja pirmajā Eiropas čempionātā 1935. gadā, un 1937. gada čempionāts notika Latvijā.
Padomju laikos vīriešu komanda ASK Rīga dominēja padomju līgā piecdesmitajos, un sešdesmitajos gados, uzvarot vairākus PSRS čempionu titulus, kā arī trīs reizes uzvarot Eiropas Čempionu kausā - 1958., 1959. un 1960. gadā. 1960. gada Olimpiskajās spēlēs četri latvieši - Jānis Krūmiņš, Valdis Muižnieks, Cēzars Ozers un Maigonis Valdmanis spēlējot PSRS izlasē izcīnīja sudraba medaļas. Sieviešu komanda TTT Rīga bija ļoti veiksmīga septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, izcīnot Eiropas Čempionu kausu 18 reizes, vairāk nekā jebkura cita komanda jebkādā sporta veidā. 2,12 metrus garā Uļjana Semjonova bija komandas labākā spēlētāja. Viņa arī bija svarīga PSRS izlases sastāvdaļa uzvarot 2 Olimpiskajās spēlēs un 3 Pasaules čempionātos. Astoņdesmitajos gados ļoti labi spēlēja Valdis Valters, kurš PSRS izlasē 1981. gadā ieguva zelta medaļu Eiropas čempionāts, viņš tika atzīts arī par turnīra vērtīgāko spēlētāju. Diemžēl Olimpiskajās spēlēs viņam nesanāca piedalīties, jo 1984. gadā PSRS tās boikotēja. Toties pēc četriem gadiem - 1988. gadā olimpisko zeltu ieguva Igors Miglinieks.
Latvija kā neatkarīga valsts atgriezās 1992. gadā. 1992. gada Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrs bija pirmais atjaunotajai Latvijas izlasei. Lielu ažiotāžu izraisīja Igora Miglinieka un Gundara Vētras lēmums spēlēt NVS komandā. Latvijas izlase spēlējot bez viņiem nekvalificējās Olimpiskajām spēlēm. Līdz šim veiksmīgākais turnīrs atjaunotajai Latvijas izlasei ir bijis 2001. gada Eiropas čempionāts, kur izcīnīja augsto 8. vietu. Kaspars Kambala bija labākais izlases spēlētājs šajā turnīrā. Deviņdesmitajos gados Latvijas līgā un čempionātā dominēja Brocēni, vēlāk BK Ventspils. 2006. gadā BK Ventspils kļuva par septiņkārtējiem Latvijas līgas čempioniem.
Gundars Vētra kļuva par pirmo latvieti, kas spēlējis NBA, kad 1993. gadā viņš aizvadīja 13 spēles Minesotas "Timberwolves" sastāvā. 2004. gada NBA draftā ar kopējo 11. numuru tika draftēts cits latvietis - Andris Biedriņš, viņu izvēlējās Goldensteitas "Warriors" un šajā komandā ir nospēlējis jau 2 sezonas. Biedriņš kļuva par jaunāko Latvijas miljonāru, kurš visu naudu nopelnījis pats. Viņš bija jaunākais spēlētājs NBA 2004/05 gada sezonā.
[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī
[izmainīt šo sadaļu] Biatlons
Viens no populārākajiem ziemas sporta veidiem jau daudzus gadus ir biatlons. Visveiksmīgākais laiks Latvijas biatlonistiem bija ap 1998. gada Olimpiskajām spēlēm, kad komandu stafetē Latvijas komanda finišēja 6. vietā. Stafetē piedalījās Ilmārs Bricis, Oļegs Maļuhins, Gundars Upenieks un Jēkabs Nākums. Tajā pašā olimpiādē augsto 5. vietu 10 kilometru sprintā izcīnija Jēkabs Nākums, sestais palika Oļegs Maļuhins, toties 20 kilometru distancē 5. vietu izcīnija Ilmārs Bricis. Ilmārs Bricis ir izcīnijis 2 bronzas medaļas Pasaules čempionātos 2001. un 2005. gadā. 1997/98 gadu sezonā Ilmārs Bricis Pasaules kausa kopvērtējumā izcīnīja viņa karjerā labāko - 11. vietu. 2006. gada Olimpiskajās spēlēs viņš startēja vislabāk no visiem latviešu biatlonistiem un iedzīšanā ierindojās 4. vietā. Šajā olimpiādē pārsteidzoši labi startēja Madara Līduma, kura visās sacensībās bija trīsdesmitniekā, 20 kilometru distancē izcīnot arī augsto 10. vietu, kas ir pagaidām viņas labākais sasniegums karjerā. Toties vīriešu izlasē bija notikusi paaudžu maiņa jo no 1998. gada "četrinieka" piedalījās tikai Ilmārs Bricis. Oļegs Maļuhins, lai gan gribēja piedalīties, tomēr viņu nepaņēma, un viņš piedalījās slēpošanas sacensībās. Raivim Zīmelim savos 30 gados šīs bija pirmās Olimpiskās spēlēs, vēl piedalījās arī jaunie - Jānis Bērziņš, Edgars Piksons un Kristaps Lībietis - vislabākais starts no viņiem padevās Bērziņam. Stafetē vīriešu izlase palika tikai 16. vietā, kas arī bija priekšpēdējā.
[izmainīt šo sadaļu] Bobslejs
Jau kopš laika, kad PSRS sāka apgūt "jauno" sporta veidu - bobsleju, tajā nozīmīga loma bijusi arī latviešiem. Latvijā ar bobsleju nodarbojas jau kopš astoņdesmitajiem gadiem. 1984. gada Olimpiskajās spēlēs Zintis Ekmanis izcīnija bronzas medaļu divniekos. Nākamajā gadā viņš uzvarēja arī Eiropas čempionātā divniekos. 1988. gada Olimpiskajās spēlēs bobslejā dominēja Jānis Ķipurs divniekos uzvarot, bet četriniekos izcīnot bronzas medaļu. 1984. gadā Ķipurs izcīnija zelta medaļu Eiropas čempionātā divniekos. Vēlāk nāk Sanda Prūša ēra. 1999/2000 gadu sezonā Pasaule kausa izcīņas kopvērtējumā izcīna 2. vietu. 2003. gadā Prūsis kļūst par Eiropas čempionu četriniekos. Nesaskaņu dēļ 2003/04 gadu sezonā Prūsis vairs nestartē, bet viņa vietu aizpilda jaunais un talantīgais Jānis Miņins. 2004. gadā Miņins uzvar Pasaules junioru čempionātā gan divniekos, gan četriniekos. Latvijā pašlaik atrodas arī viena bobsleja/kamaniņu/skeletona trase, kura diemžēl neatbilst pašreizējiem noteikumiem, un tajā nedrīkst braukt ar četrinieku kamanām. Trase atrodas Siguldā.
[izmainīt šo sadaļu] Futbols
Futbols bija populārākais sporta veids Latvijā pirmās republikas laikā - no 1918. līdz 1940. gadam.
1920. gadā tika nodibināta Latvijas Futbola Federācija. 1924. gadā Latvijas futbola izlase piedalījās Olimpiskajās spēlēs Parīzē, vienīgajā spēlē ar 0:7 piekāpjoties Francijas izlasei. Trīsdesmitajos gados Latvijas izlase kļuva arvien spēcīgāka, vislielākos panākumus gūstot 1936.-1938. gadā austriešu trenera Rūdolfa Štancela vadībā. 1937. gadā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai iekļūtu 1938. Pasaules čempionāta finālturnīrā. Labākie Latvijas izlases futbolisti šajā periodā bija Jānis Lidmanis, Ēriks Raisters, Jānis Rozītis, Fricis Kaņeps, Iļja Vestermans un tobrīd vēl ļoti jaunais Aleksandrs Vanags, kurš nepaspēja pilnībā realizēt savu potenciālu izlasē. Taču viennozīmīgi izcilākais pirmskara Latvijas futbolists bija Ēriks Pētersons, kurš 63 izlasē aizvadītajās spēlēs guva 24 vārtus, kas joprojām ir nepārspēts rādītājs.
1990. gadā tika atjaunota Latvijas Futbola Federācija. Latvijas futbola izlase par pārsteigumu visai Eiropai kvalificējās un piedalījās 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā. Kvalifikācijas turnīrā Latvija ieņēma 2. vietu savā apakšgrupā, tādēļ komandai bija jāspēlē izslēgšanas spēles ar spēcīgo Turcijas izlasi, kuru Latvijas izlase pieveica ar 1:0 pirmajā spēlē un 2:2 otrajā spēlē. Eiropas čempionātā pirmajā spēlē Māris Verpakovskis guva vārtus, bet Čehijas izlase spēja atspēlēties un beigās uzvarēja ar 2:1. Nākamajā spēlē Latvijas valstsvienība nospēlēja neizšķirti ar Vāciju, savukārt trešajā spēlē zaudēja Nīderlandei ar 0:3. Latvijas izlase nebija tālu no iekļūšanas arī 2000. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā. Pēc šī sasnieguma Latvijas futbolā ir iestājies neliels kritums. 2006. gada rudenī Latvijas futbola izlasei sāks kvalifikācijas cikls 2008. gada Eiropas čempionāta finālturnīram.
[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī
- Latvijas futbola izlase
- Latvijas futbola Virslīga
- Latvijas Futbola Federācija
- Latvijas kauss futbolā
- Baltijas kauss futbolā
- Latvijas gada labākais futbolists
[izmainīt šo sadaļu] Hokejs
Hokeju Latvijā spēlē jau kopš divdesmitajiem gadiem. Latvija piedalījās vairākos pasaules čempionātos un pat 1936. gada Olimpiskajās spēles.
Latvija spēlēja svarīgu lomu PSRS hokejā. Rīgas Dinamo bija viena no 11 komandām, kas spēlēja pirmajā PSRS čempionātā 1946./1947. gada ziemā. Latvietis Harijs Mellups bija vārtsargs pirmajā PSRS izlases spēlē. Sešdesmitajos gados hokejs Latvijā piedzīvoja kritumu, laikā kad Rīgas Dinamo spēlēja PSRS 3. līgā. Latvijā hokejs popularitāti atguva septiņdesmitajos gados, kad par Rīgas Dinamo treneri kļuva Viktors Tihonovs (vēlāk trenējis arī Maskavas "CSKA" un pat PSRS izlasi). 1973./74. sezonā Rīgas Dinamo atgriezās PSRS spēcīgākajā līga un tur palika līdz pat PSRS sabrukumam 1991. gadam. 1975. gadā latvietis Viktors Hatuļevs, kļuva par pirmo latvieti un arī pirmo PSRS hokejistu, kuru draftēja NHL, bet tā kā PSRS neļāva spēlēt ārzemju klubos, tad Hatuļevam nebija izdevības uzspēlēt NHL. Helmuts Balderis bija spilgtākais latviešu hokejists septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. 1977. gadā viņš kļuva par PSRS hokeja līgas vērtīgāko spēlētāju un arī Pasaules čempionāta vērtīgāko spēlētāju. Divi latviešu vārtsargi Vitālijs Samoilovs un Artūrs Irbe arī spēlēja PSRS izlasē. Irbe tika atzīts par 1990. gada Pasaules čempionāta labāko vārtsargu, bet Vitālijs Samoilovs bija PSRS 2. vārtsargs 1988. gada Olimpiskajās spēlēs, kur PSRS izcīnīja 1. vietu. Rīgas Dinamo labākā sezona bija 1987/88, kad PSRS līgā pirmo reizi notika arī izslēgšanas kārta. Regulārajā sezonā Rīgas Dinamo finišēja 3. vietā, bet izslēgšanas kārtā finālā zaudēja Maskavas CSKA, tādējādi ierindojoties 2. vietā.
1991. gadā, pēc neatkarības iegūšanas Latvija atkal tika uzņemta IIHF (starptautiskajā hokeja federācija) un kā jauna izlase pievienota Pasaules čempionāta C divīzijai. 1994. gadā Latvija cīnijās B divīzijā, bet kopš 1997. gada Latvijas izlase cīnās spēcīgākajā - A divīzijā. 1997. un 2004. gadā Latvijas izlase izcīnija 7. vietu, kas ir pagaidām augstākais sasniegums Pasaules čempionātos. Latvija piedalījās arī 2002. un 2006. gada Olimpiskajās spēlēs. 2006. gada Pasaules čempionāts hokejā notika Rīgā, Latvijā.
Līdzšim NHL ir spēlējuši 14 latvieši: [1]
|
|
|
|
Vēl vairāki latvieši ir tuvu spēlēšanai NHL - Mārtiņš Karsums, Kaspars Daugaviņš, Oskars Bārtulis, ļoti iespējams, ka jau tuvākajā laikā viņi visi spēlēs NHL. NHL čempiona titulu - Stenlija kausu līdzšim ir izcīnījis tikai Sandis Ozoliņš, tas viņam izdevās 1995/96 sezonā, spēlējot Kolorādo "Avalanche". Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados NHL spēlējis arī ASV dzimušais latvietis - Harolds Šnepsts.
[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī
[izmainīt šo sadaļu] Riteņbraukšana
Arī vairākiem latviešu riteņbraucējiem savā laikā ir izdevies pabūt pasaules riteņbraukšanas elitē. Par visu laiku labāko latviešu sasniegumu uzskatāma Romāna Vainšteina uzvara 2000. gada Pasaules čempionātā šosejas riteņbraukšanā. 1994. gada Tour de France daudzdienu velobraucienā veiksmīgi startēja cits Latvijas riteņbraucējs - Pjotrs Ugrumovs, kurš uzvarot 2 posmos, kopvērtējumā izcīnija augsto 2. vietu.
Pēdējos gados populārs kļuvis arī BMX. 2006. gada Eiropas čempionātā latviešu BMX braucēji dominēja visā čempionātā. Čempionātā piedalījās Artūrs Matisons, Ivo Lakučs un Artis Zentiņš.
Savulaik Latvijā bija arī panākumi treka riteņbraukšanā.
[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī
[izmainīt šo sadaļu] Vieglatlētika
Latviešu vieglatlēti ir izcīnījuši medaļas gan Olimpiskajās spēlēs, gan Eiropas un Pasaules čempionātos. 2004. gada Olimpiskajās spēlēs šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis izcīnija sudraba medaļu, bet 2002. gada Eiropas čempionātā barjersprinteris Staņislavs Olijars izcīnija sudraba medaļu. 2005. gadā prestižajā Ņujorkas maratonā uzvarēja Jeļena Prokopčuka. Veiksmīgi startējis arī soļotājs Aigars Fadejevs.
Pirmskara gados veiksmīgi startēja vairāki Latvijas soļotāji. Soļotājs Jānis Dāliņš izcīnija pirmo medaļu Latvijas valsts pastāvēšanas laikā - viņš izcīnija sudraba medaļu 1932. gada Olimpiskajās spēlēs - 50 kilometru soļojumā. 1934. gadā kļuva arī par Eiropas čempionu. Seškārtējs pasaules rekordists. Viņa vārdā nosaukts stadions Valmierā. Soļotājs Adalberts Bubenko 1936. gada Olimpiskajās spēlēs 50 km soļojumā izcīnija bronzas medaļu.
Padomju gados ļoti veiksmīgi startēja vairāki latvieši. Par pirmo latvieti - Olimpisko čempioni 1956. gadā kļuva šķēpmetēja Inese Jaunzeme, bet cits šķēpmetējs Jānis Lūsis uzvarēja 1968. gada Olimpiskajās spēlēs, un ir pagaidām vienīgais latvietis, kurš savā karjerā izcīnijis visu Olimpisko medaļu komplektu (zelta, sudraba un bronzas medaļu). 4 reizes pēc kārtas viņš uzvarējis Eiropas čempionātā, bet 1987. gadā Starptautiskā Vieglatlētikas federācija viņu atzinusi par visu laiku labāko šķēpmetēju pasaulē. Atzīts arī par visu laiku latviešu labāko sportistu. Ar vecās konstrukcijas šķēpu (izmantots līdz 1986. gadam) viņam izdevās divreiz labot pasaules rekordu - viņs aizmeta 91,68 metrus 1968. gadā un 93,80 metrus 1972. gadā. Šķēpmetēja Elvīra Ozoliņa toties kļuva par Olimpisko čempioni 1960. gadā. Šķēpmetējs Dainis Kūla kļuva par Olimpisko čempionu 1980. gadā. Juris Silovs 1972. gada Olimpiskajās spēlēs ieguva sudraba medaļu 4x100 metru sprintā.
