Stopiņu novads

Vikipēdijas raksts

Stopiņu novads
Novietojums

Galvenie dati
Administratīvais centrs:	Ulbroka
Platība:	5349,9 ha
Iedzīvotāju skaits:	8240 (2005)
Apdzīvotās vietas:	Ulbroka Upeslejas Saurieši Līči Vālodzes Rumbula Dreiliņi Cekule Dzidriņas
Rajons:	Rīgas rajons
Robežojas ar:	Garkalnes novads Ropažu novads Salaspils novads Rīga
Mājaslapa:	www.stopini.lv

Stopiņu novada ģerbonis

Stopiņu novads - pašvaldība Rīgas rajona centrālajā daļā. Robežojas ar Rīgas rajona Garkalnes, Ropažu, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu. Platība 5349,9 ha. Pagasta teritorijā atrodas Piķurgas ezers. Pagasta teritoriju šķērso Mazā Jugla, Ķivuļurga, Piķurga, Nabiņurga un Dauguļupīte. Pagastu šķērso Valsts nozīmes ceļi A4 Rīgas apvedceļš, A6 Rīga - Daugavpils - Krāslava - Latvijas robeža, P2 Juglas papīrfabrika - Upesciems, P4 Rīga - Ērgļi, P5 Ulbroka - Ogre, dzelzceļa līnija Rīga - Daugavpils un dzelzceļa līnija Rīga - Ērgļi. Novadā ir 4 dzelzceļa stacijas - Acone, Saurieši, Cekule un Rumbula.

Stopiņu novads

[izmainīt šo sadaļu] Daba

Stopiņu novada rietumdaļa atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, austrumdaļa - Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā. Virsa augstums 4,7-16 m vjl. 54% novada platības aizņem meži. Gar pagasta austrumu robežu tek Mazā Jugla un tās labā pieteka Ķivuļurga (Kalnupīte, Urga). Mazā Jugla visā garumā aizaugusi ar ūdensaugiem, tajā mīt gandrīz visas Latvijas zivju sugas, arī karpas un foreles, sastopami upes nēģi un vēži.

Piķurgas upīte 2006. gada februārī

Piķurga (Piķupe, Ulbroka, Smerdele, lejtecē Brekšupīte) ietek Juglas ezera dienvidgalā pie Brekšiem. Tā ir līkumaina, plūst pa senu Daugavas palu ūdeņu noplūdes ieplaku. Lielākās Piķurgas pietekas ir Dauguļupīte un Karātavu grāvis (rakts no Piķurgas uz Mazo Juglu). Piķurga tek gar Ulbroku, kur tā paplašināta. Šo paplašinājumu sauc par Piķurgas ezeru - platība 12 ha, dziļums ~ 2m. Sākotnēji šī ūdenskrātuve bija dīķis, vēlāk arī dzirnavezers. 16. gs. to mēģināja savienot ar Mazo Juglu. Pagastā atrodas Sauriešu ģipšakmens karjers, kas izveidots vienīgajā izmantojamajā ģipšakmens atradnē Baltijā, to izmanto kopš 1913. gada.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

13.-16. gs. visa Rīgas apkaime ietilpa Rīgas patriomoniālajā apgabalā. Stopiņu pirmsākumi rodami 16. gs. 2. pusē, kad izveidojās Rīgas birģermeistara H. fon Ulenbroka muiža. Viņš šo zemi iegādājās no Polijas karaļa, tāpat kā M.Dreilings un Zahārijs Stopijs, no kuru vārdiem radušies pagasta un apdzīvoto vietu nosaukumi - Ulbroka, Dreiliņi, Stopiņi.

Piemineklis Zahārijam Stopijam Upeslejās

Laika gaitā Stopiņu novada teritorijas robežas vairākkārt mainījušās. 1887. g. bija Dreiliņu, Ulbrokas un Stopiņu pagasts. 1888.-1905. g. Vidzemes guberņā notika pagastu apvienošana un to nosaukumu maiņa. Ap 1900. g. Ulbrokas un Stopiņu pagastu apvienoja Ulbrokas-Stopiņu pagastā. Dreiliņu pagasts savu nosaukumu saglabāja. 1924. g. daļu Dreiliņu pagasta teritorijas ar Dreiliņu muižu pievienoja Rīgai - pie tag. Pļavniekiem, Lubānas un Dārzciema ielu rajonā. 1934. g. Dreiliņu pagasta Burharda muižas zemes iekļāva Rīgas pilsētā (tag. Mežciema Z daļa). 1935. g. Stopiņu pagasta platība bija 8000 ha. 1945. g. Padomju okupācijas vara Stopiņu pagastā izveidoja Stopiņu un Ulbrokas ciemu, bet pagastu1949. g. likvidēja. 1951. g. Stopiņu ciemam pievienoja likvidēto Ulbrokas ciemu, 1963. g. - Dreiliņu ciemu. 1974. g. Stopiņu ciemam pievienoja daļu Salaspils ciema (Rumbulas) teritorijas, savukārt daļu no Stopiņu ciema teritorijas pievienoja Salaspils ciemam. 1975. g. Rīgas pilsētai no Stopiņu teritorijas pievienoja Juglas papīrfabrikas ciematu, Brekšus, Frankus, zvērsaimniecību Jugla, Pļavniekus un daļu Dreiliņu ciema. 1990. g. Stopiņu ciema teritorijā nodibināja Stopiņu pagastu.

[izmainīt šo sadaļu] Ievērojamas vietas

[izmainīt šo sadaļu] Līgo parks

Viena no novada ievērojamākajām vietām ir Līgo skulptūru parks. To Atmodas gados veidoja tēlnieks Uldis Sterģis. Parkā ir vairākas skulptūras ar latviešu tautas rakstu zīmēm - ausekļi, saules koki un ugunskrusti. Parkā atrodas arī brīvdabas estrāde, kurā vasaras mēnešos noris novada kultūras dzīve.

[izmainīt šo sadaļu] Ulbrokas muiža

Celta 18. gs. beigās, arhitekta K. Hāberlanda vadībā. Ulbrokas muižas parku 1792. g. skicējis J. K. Broce.

[izmainīt šo sadaļu] Piemiņas vietas

Pagastā atrodas vairāki pieminekļi un piemiņas vietas: 1. Piemineklis 1905. gada revolucionāriem. Pie P4 un P5 ceļu krustpunkta Ulbrokā.

2. Lāčplēša kara ordeņa kavalieru Stopiņu novadā piemineklis. LKOK kavalieri Stopiņu novadā - Arvīds Oše, Kārlis Krauze, Kārlis Venteris-Vinters un Kārlis Vītiņš. Pie Ulbrokas vidusskolas Vālodzēs.

Barikāžu piemiņas akmens Ulbrokā M. Frikmanis, 2006

3. Piemiņas akmens Barikāde. Ulbrokā pie ceļa P4 un Piķurgas upes. 4. Baltais krusts - piemiņas vieta komunistiskā genocīda upuru piemiņai, kas tika nošauti Baigā gada laikā. Atrodas mežā braucot no Juglas papīrfabrikas pagrieziena uz Juglas papīrfabriku. 5. Piemineklis Zahārijam Stopijam Upeslejās pie Valsts Tuberkolozes slimnīcas.