Tallijs
Vikipēdijas raksts
| Nosaukums, simbols, numurs | Tallijs, Tl, 81 |
| Atommasa | 204,3833 g/mol |
| Blīvums | 11850 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 577 K (304°C) |
| Vārīšanās temperatūra | 1746 K (1473°C) |
Tallijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Tl un atomskaitli 81. Tallijs ir viegli kūstošs, sudrabbalts, samērā aktīvs metāls un reaģē ar gaisa skābekli, lēni oksidējoties. Talliju iegūst galvenokārt no vara, cinka un citu metālu sulfīdu rūdām, jo tas pieder pie izkliedētiem elementiem un savus minerālus tikpat kā neveido.
Tallija šķīstošie savienojumi ir stipras indes (tallijs uzskatāms par visindīgāko no smagajiem metāliem). Saindēšanos ar talliju ir grūti diagnosticēt, jo tā līdzīga daudzām citām slimībām (piemēram, gripai vai pneimonijai). Viena no hroniskas saindēšanās pamatpazīmēm - matu izkrišana, jo tallijs iznīcina matu saknes (folikulus). Maksimāli pieļaujamā tallija koncentrācija ūdenī ir tikai 0,0001 mg/m3.
Tallija sulfātu agrāk lietoja kā žurku indi. Tallija savienojumus pievienoja dažiem kosmētiskajiem līdzekļiem (depilatoriem). Mūsdienās tamlīdzīga tallija izmantošana ir aizliegta.
Tallijam un tā savienojumiem ir daudzveidīgs pielietojums tehnikā, kaut arī to izlieto samērā nelielos daudzumos - speciālu stiklu un optikas elementu izgatavošanā, luminoforu aktivēšanā, fotoelementos, kā svina sakausējumu komponentu.
Savienojumos tallijam parasti ir vērtība +1, retāk +3. Vienvērtīgā tallija hidroksīds TlOH ir stiprs sārms, līdzīgs KOH vai NaOH.
