Utrehta
Vikipēdijas raksts
|
|||
| Iedzīvotāji (2006) | 280 559, 6 595 393 (Randstades aglomerācija) |
||
| Dibināta | ap 47.g | ||
| Province (Provincie) | Urehtas province | ||
| Mājaslapa | http://www.utrecht.nl/ | ||
Utrehta (nīderlandiešu - Utrecht) - pilsēta Nīderlandes centrālajā daļā. Ceturtā lielākā Nīderlandes pilsēta. Utrehtas provinces centrs. Pilsētas simbols ir 112 metrus augstais Utrehtas Doma tornis. Vecpilsētā kanālu sistēma.
Utrehtas universitāte ir lielākā augstskola Nīderlandē. Pilsēta ir Nīderlandes dzelzceļa kompānijas (Nederlandse Spoorwegen) galvenās mītnes vieta. Veckatolisma pasaules centrs.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Ap 47. gadu romieši Utrehtas vietā nodibināja robežcietoksni (castellum), nosaucot to par Trajektu (Traiectum). Sakarā ar ģermāņu cilšu iebrukumiem ap 270. gadu romieši apmetni pameta. Līdz VI gadsimtam par Utrehtas vēsturi ziņu ir visai maz.
VI gadsimtā Utrehta nonāca franku pakļautībā. Pilsētas tiesības tā ieguva 1122. gadā. Viduslaikos Utrehta bija viena no nozīmīgākajām Ziemeļnīderlandes pilsētām un bīskapijas centrs.
1579. gada 23. janvārī septiņas Nīderlandes ziemeļu provinces pilsētā parakstīja Utrehtas ūniju, nodibinot Nīderlandes valsti. Tā kā jaunā valsts bija protestantiska, 1580. gadā tika likvidēta Utrehtas bīskapija.
1713. gadā pilsētā parakstīja Utrehtas miera līgumu, kas izbeidza Spānijas Mantojuma karu. XVI gadsimtā Utrehta bija Nīderlandes ūdens aizsardzības fortifikācijas sistēmas (Hollandse Waterlinie) sastāvdaļa, kas aizkavēja pilsētas attīstību.
XIX gadsimta beigās Utrehta kļuva par valsts galveno dzelzceļa mezglu.
2.pasaules kara laikā Utrehta bija vācu okupācjā līdz pat 1945. gada 5. maijam, kanādiešu spēki iegāja pilsētā tikai 7. maijā.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Utrehtā dzimuši:
- Adriāns VI (Hadrianus VI, 1459-1523) - pāvests
- Luijs Andrīsens (Louis Andriessen, 1939-) - komponists
- Marko van Bastens (Marco van Basten, 1964-) - futbolists
- Hanss van Breikelens (Hans van Breukelen, 1956-) - futbolists
- Diks Bruna (Dick Bruna, 1927-) - mākslinieks
- Karels Dormans (Karel Doorman, 1889-1942) - admirālis
- Teo van Dūsburgs (Theo van Doesburg, 1883-1931) - mākslinieks
- Antons Gēsinks (Anton Geesink, 1934-) - džudists
- Gerards van Hontorsts (Gerard van Honthorst, 1592-1656) - mākslinieks
- Gerits Rītvelds (Gerrit Rietveld, 1888-1964) - dizainers
- Veslijs Sneiders (Wesley Sneijder, 1984-) - futbolists
- Joss Stellings (Jos Stelling, 1945-) - kinorežisors
- Geralds Vanenburgs (Gerald Vanenburg, 1964-) - futbolists
- Jans Vouters (Jan Wouters, 1960-) - futbolists
