Vasilijs Čuikovs
Vikipēdijas raksts
Vasilijs Čuikovs (Василий Иванович Чуйков, * 1900. gada 12. februārī Serebrjanije Prudi (Серебряные Пруды) pilsētciematā (tagad Maskavas apgabalā), † 1982. gada 18.martā Maskavā, apglabāts Volgogradā ) - PSRS ģenerālleitnants 2.pasaules kara laikā, vēlāk PSRS maršals. Divkārtējais Padomju Savienības varonis. Visplašāk pazīstams kā PSRS 64. armijas komandieris Otrā pasaules kara Staļingradas kaujas laikā. 64. armija bija militārais formējums, kurš aizstāvēja Staļingradu pret uzbrūkošo vācu 6. armiju Frīdriha Paulusa vadībā.
Dzimis zemnieku ģimenē. Pabeidzot četrgadīgo draudzes skolu, 12 gadu vecumā devās peļņā uz Pēterburgu. 1917. gadā dienēja par jungu Kronštatē. Piedalījās Krievijas pilsoņu karā Sarkanās armijas sastāvā. 19 gados komandēja pulku dažādās pilsoņkara fontēs. 1925. gadā beidza Kara akadēmiju.
Bijis Ķīnas nacionālistu (Čana Kaiši) militārais padomnieks. 1939. gadā piedalījās Polijas austrumu teritoriju ieņemšanā, bet 1940. gadā - Ziemas karā ar Somiju.
1942. gadā atsaukts no Ķīnas un norīkots par 1. rezerves (vēlāk 64.) armijas pavēlnieku. Staļingradas kaujas laikā komandēja PSRS spēkus, kas noturēja Staļingradu līdz vācu armiju sagrāvei. Pēc uzvaras kaujā 64. armija tika pārsaukta par 8. gvardes armiju. Čuikovs komandēja to līdz kara beigām, piedaloties daudzās operācijās, arī Berlīnes operācijā.
Pēc kara no 1949. līdz 1953. gadam - Padomju armijas militāro spēku Vācijā komandieris. No 1960. līdz 1964. gadam - PSRS sauszemes karaspēka komandieris.
