Vidzemes augstiene
Vikipēdijas raksts
Vidzemes augstiene ir Latvijas augstākā augstiene. To veido pauguraiņu apvidi (Mežoles, Piebalgas, Vestienes pauguraine un Aumeisteru paugurvalnis), starp kuriem atrodas pazeminājumi (Augšgaujas un Augšogres pazeminājums).
[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija
Augstienes pamatā ir augsts pamatiežu pacēlums, ko sedz Latvijā visbiezākā kvartāra nogulumu sega - vidēji 80 m, bet atsevišķās vietās pat līdz 120-170 m bieza. Tāpēc pamatieži atsedzas tikai atsevišķās vietās augstienes pakājē. Vidzemes augstienes vidējais augstums ir 250 m. Augstienē ir vairākas augstas virsotnes:
- Gaiziņkalns (311,5 m) - augstākā virsotne Latvijā un otra augstākā Baltijas valstīs,
- Sirdskalns (296,8 m),
- Nesaules kalns (284 m),
- Klētskalns (269 m),
- Bakūžu kalns (272 m),
- Elkas kalns (261 m).
No Brežģa kalna (255 m) paveras skaists skats uz plašu ieplaku, kurā mirdz Alauksta dzidrie ūdeņi.
Aumeisteru paugurvalnis ir meridionālā virzienā stiepts pamatiežu virsas paausgtinājums ar sarežģītu reljefu, kuru veido divas vaļņveida paugura grēdas, starp kurām atrodas pārpurvotu ieplaku virkne.
Augšgaujas un Augšogres pazeminājumā pamatiežu virsma ir līdzena, to sedz 70-100 m bieza nogulumu sega. Reljefu veido nelieli pauguri (kēmi), starp kuriem atrodas purvaini pazeminājumi.
Vidzemes augstienes teritorijā atrodas tādas pilsētas, kā Madona, Cesvaine, Ērgļi, Smiltene un Līgatne. Visas pilsētas un padzīvotās vietas atrodas Vidzemes augstienes nogāzēs.
[izmainīt šo sadaļu] Klimats
Vidzemes augstienes klimatam raksturīgas zemas janvāra (-6°C) un jūlija (+16,5°C) temperatūras, liels nokrišņu daudzums (750 mm) un apmākušos dienu skaits, ziemā - bieza sniega sega. Bezsala periods - 120-135 dienas.
[izmainīt šo sadaļu] Raksturojums
Augstiene ir ūdensšķirtne starp Gaujas un Daugavas baseinu, tāpēc tajā ir daudz upju, kurām ir liels kritums un dziļas ielejas (augstienes nogāzēs). Vidzemes augstienē ir diezgan daudz ezeru. Lielākie ezeri - Alauksts un Inesis. Gaiziņkalna apkārtnē ir ezeri ar sevišķi līkumotu krasta līniju (Kālezers, Viešūrs). Piebalgas paugurainē starp plakanvirsas pacēlumiem stiepjas vairākas subglaciālās iegultnes ar ezeru virknēm.
Augstienes ainavas ir ļoti daudzveidīgas. Lēzenākajās pauguru nogāzēs ir tīrumi, pļavas vai ganības. Paugurus klāj egļu meži, bērzu birztalas vai baltalkšņu audzes. Sarppauguru ieplakās atrodas purvi vai mitras pļavas.
Ar Vidzemes augstienes daudzveidīgajām ainavām katru gadu iepazīstas daudz tūristu. Garā ziema un biezā sniega sega piesaista slēpošanas sporta cienītājus. No derīgajiem izrakteņiem nozīmīgākie ir smilts un grants.
