Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību

Vikipēdijas raksts

Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību — 1995. g. 1. februārī Strasbūrā parakstīta Eiropas Padomes konvencija par mazākumtautību aizsardzību. Izceļas ar vāju tās izpildes uzraudzības mehānismu — nav noteikts īpašs sankciju vai sūdzības izskatīšanu mehānisms. No Eiropas valstīm Konvenciju neparakstīja Francija (vienīgā no ES valstīm), tās protektorāts Andora un Turcija (piederība Eiropai tiek apstrīdēta).

[izmainīt šo sadaļu] Konvencija Latvijā

Latvija Konvenciju parakstīja 1995. g. Daudzie priekšlikumi to ratificēt tika noraidīti Saeimā, cita starpā:

2000. gada 11. maijā (stenogramma) — PCTVL frakcijas priekšlikums;
2001. gada 8. martā (stenogramma, balsojums) — PCTVL frakcijas priekšlikums;
2002. gada 26. septembrī (stenogramma, balsojums) — PCTVL frakcijas priekšlikums;
2004. g. 6. maijā (stenogramma, balsojums) — PCTVL frakcijas priekšlikums;
2005. g. 10. martā (stenogramma, balsojums) — PCTVL frakcijas priekšlikums;
2005. g. 28. aprīlī (stenogramma, balsojums) — TSP frakcijas priekšlikums.

Iestājoties ES, Latvija bija vienīgā no 2004. g. uzņemtajām valstīm, kas neratificēja Konvenciju. Ratificēta Konvencija tika 2005. g. maijā ar īpašu likumu, kas ietver atrunas par 10. panta 2. daļas un 11. panta 3. daļas saistošā spēka ierobežojumiem (3., 4. p.), kā arī mazākumtautības definīciju konvencijas pielietošanai Latvijā — "termins “nacionālās minoritātes”, kas nav definēts Konvencijā, Konvencijas izpratnē nozīmē Latvijas pilsoņus, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu" (2. p.) un noteikumus Konvencijas iespējamai pielietošanai citām personām.

[izmainīt šo sadaļu] Struktūra

Preambula un I daļa (1.—3. panti) — Konvencijas mērķi, principi un brīvība izmantot tajā noteiktās tiesības.
II daļa (4.—19. panti) — Garantējamo tiesību katalogs.
III daļa (20.—23. panti) — Konvencijas interpretācijas noteikumi.
IV daļa (24.—26. panti) — Konvencijas izpildes uzraudzīšana.
V daļa (27.—32. panti) — Parakstīšanas, ratifikācijas un denonsācijas kārtība.

[izmainīt šo sadaļu] Saturs

Tiesību katalogā ir ietverti:

4. pantā — diskriminācijas aizliegums, pasākumi līdztiesības sasniegšanai.
5. pantā — piespiedu asimilācijas aizliegums, apstākļu radīšana minoritāšu kultūras un identitātes saglabāšanai un attīstībai.
6. pantā — tolerances un dialoga veicināšana, apdraudēto personu aizsardzība.
7. pantā — tiesības uz miermīlīgas pulcēšanās brīvību, uz biedrošanās brīvību, uzskatu, domu, apziņas un reliģijas brīvību.
8. pantā — tiesības nodoties savai reliģijai vai ticībai un dibināt reliģiskās institūcijas, organizācijas un asociācijas.
9. pantā — tiesības netraucēti saņemt un izplatīt informāciju un idejas minoritātes valodā; pasākumi mazākumtautību pārstāvju pieejas medijiem, tolerances un kultūru daudzveidības veicināšanai.
10. pantā — tiesības brīvi un bez iejaukšanās lietot savas minoritātes valodu privātā saskarsmē; tiesības pieprasīt minoritāšu valodu izmantošanu attiecībās starp mazākumtautību pārstāvjiem un varas iestādēm teritorijās, kuras tradicionāli vai lielā skaitā apdzīvo mazākumtautības; tiesības bez kavēšanās saņemt informāciju valodā, kuru persona saprot, pamatojot tas apcietināšanas iemeslus un pret viņu vērsto apsūdzības veidu vai cēloni, un aizsargāt sevi šādā valodā.
11. pantā — tiesības izmantot savu uzvārdu un vārdu minoritātes valodā un to oficiāla atzīšana; tiesības izvietot personiska rakstura informāciju minoritātes valodā sabiedrībai redzamās vietās; tiesības pieprasīt izvietot sabiedrības informācijai topogrāfiskus apzīmējumus arī minoritātes valodā teritorijā, kuru lielā skaitā apdzīvo nacionālās minoritātes.
12. pantā — pasākumi nacionālo minoritāšu un vairākuma kultūras zināšanu apguves veicināšanai; vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību visos līmeņos; atbilstošas iespējas skolotāju apmācībai un pieejai mācību līdzekļiem.
13. pantā — personu, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, tiesības izveidot un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes.
14. pantā — tiesības apgūt savas minoritātes valodu; tiesības pieprasīt pienācīgas iespējas apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā teritorijā, kuru vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvo nacionālas minoritātes
15. pantā — efektīva piedalīšanās kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē, kā arī sabiedriskajā dzīvē, īpaši tad, kad skartas minoritātes.
16. pantā — atturēšanās no pasākumiem, kas mainītu iedzīvotāju proporcionālo struktūru teritorijā, kuru apdzīvo nacionālas minoritātes ar mērķi ierobežot tiesības kas izriet no Konvencijas.
17. pantā — tiesības veidot un saglabāt brīvus un miermīlīgus pārrobežu sakarus; tiesības piedalīties nevalstisko organizāciju darbībā.
18. pantā — valstu pienākums veicināt attiecīgo nacionālo minoritāšu personu aizsardzību starpvalstu attiecībās.
19. pantā — Konvencijas darbības ierobežošanas nosacījumi.

[izmainīt šo sadaļu] Sk. arī

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Konvencijas un LR likuma par tās ratifikāciju oficiālie teksti
Latvijas Cilvēktiesību komitejas 2002. g. pētījums Report on the implementation of the Framework Convention for the protection of national minorities in the Republic of Latvia
Saeimas 26.05.2006. debates par Konvenciju: par nodošanu komisijām, 1. un 2. lasījumā
Saeimas 26.05.2006. balsojumi par Konvenciju 1. un 2. lasījumā
A. Dimitrova un I. Meža raksti par konvenciju ar daudzām saitēm uz saistītiem materiāliem
2004. g. vairāku Saeimas frakciju viedokļi par Konvencijas ratifikāciju
Pirmais LR ziņojums par konvencijas īstenošanu (2006. g.)