Zarndobumaiņi
Vikipēdijas raksts
Zarndobumaiņi (lat. Coelenterata) – Eumetozoju apakšvalsts bezmugurkaulnieku grupa. Tajā ir iekļauti divi tipi: dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria) un ktenoporas (Ctenophora), kurus apvieno radiāli - simetriska ķermeņa forma, kā arī ķermeņa sienu divslāņu struktūra. Bez to tiem nav asinsrites un elpošanas sistēmu.
Iekšējais šūnu slānis (gastroderma) izklāj zarnu dobumu. Starp epidermu un gastrodermu atrodas mezogleja – želejveidīga viela, kas satur izkliedētas šūnas un kolagēna šķiedras.
Pēc mūsdienu zinātnieku uzskatiem, zarndobumaiņi tiek uzskatīti par polifilētisku grupu, jo organismiem, kas tiek attiecināti uz šo grupu, nevar norādīt kādas kopīgas filoģenētiskas īpašības. Pirms tam zarndobumaiņi tika uzskatīti par dzīvnieku tipu, bet dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria) un ktenoporas (Ctenophora) par apakštipiem.
Uzbūve ir primitīva. Nervu šūnas veido primitīvu difūzo nervu sistēmu, kas sastāv no izkaisītām nervu šūnām, kuras savieno savstarpēji izaugumi. Brīvi peldošām formām ir sarežģītāka nervu sistēma, kas veidota no nervu stiegrām. Gāzu apmaiņa notiek difūzijas ceļā. Zarndobumaiņi vairojas gan dzimumceļā, gan bezdzimumceļā.
